Gatavojot izmaiņas valdības izveidošanas procesā, par ko piektdienas rītā LNT ēterā pavēstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, ekspertu darba grupa vērtē vairākus ārvalstu parlamentāro sistēmu valdības izveides modeļus. Diskusiju laikā priekšplānā izvirzījusies metodika, kas darbojas Vācijā – Saeima nobalso par premjeru, veltot viņam plašas pilnvaras izraudzīties ministru komandu. Tas saglabātu vai pat palielinātu Saeimā ievēlēto partiju lomu, taču, ja parlamentam dotu iespēju izvirzīt premjeru, Valsts prezidents un citas institūcijas ar savu viedokli nevarētu iesaistīties, pastāstīja Kalniņš.
Pašreizējā kārtība Latvijā noteic, ka premjeru nominē Valsts prezidents, par ministru komandu vienojas koalīcijas sadarbības padome un parlaments balso par visu jaunizveidotas valdības komandu kopumā. Izmaiņas varētu paredzēt, ka premjera amata kandidāta izvēli uzticētu, piemēram, kādai konkrētai Saeimas frakcijai.
"Tie ir divi principiāli atšķirīgi modeļi, kas ir iespējami [Latvijā]," teica Kalniņš, gan uzsverot, ka darba grupa nekādas pozīcijas un rekomendācijas šajā jautājumā vēl nav izstrādājusi. "Līdz tam, lai noformulētu precīzu viedokli, vēl neesam tikuši," viņš teica.
Atbilstoši darba grupā apspriestajām neuzticības izteikšanas kārtība valdībai nemainītos. Kad premjera veidota valdība parlamentam kādu principiālu iemeslu dēļ vairs nebūtu pieņemama, pēc Saeimas balsojuma kristu visa valdība. Savukārt, ja kāds ministrs parlamenta vairākumam kādu iemeslu vairs nešķistu pieņemams, Saeima viņam varētu izteikt neuzticību, klāstīja Kalniņš. Saeimai gan nebūtu jābalso par kritušā ministra pēcteci, to izraudzītos un amatā ieceltu premjers.
"Es domāju, ka spēcīgam Ministru prezidentam kaut kādā mērā parādītos relatīvi lielāka ietekme un rīcības brīvība, taču arī partiju konsultācijas par šiem jautājumiem neizzustu, jo tām tāpat būtu jāpiekrīt konkrētajam premjera kandidātam, un tās jau nepiekristu, neredzot viņa vīziju, kāda tad būs šī valdības komanda," viņš pauda.
Savukārt bijušais Rīgas pils galvenais jurists Edgars Pastars portālam "Delfi" gan pauda viedokli, ka, ieviešot kārtību, kad parlaments ieceļ premjeru, varētu arī neizslēgt prezidenta tiesības nominēt parlamentam premjera amata kandidātu un pēc tam premjeram ar prezidenta ziņu iecelt ministrus.
Viņš uzsvēra, ka pasaulē ir ļoti dažādi modeļi un iespējas, kā apstiprināt valdības sastāvu. Pastars pauda - šajā gadījumā galvenais uzsvars, viņaprāt, nebūtu liekams uz prezidenta institūta lomas izmaiņām, bet gan izpildvaras spēcināšanu, ņemot vērā, ka tieši valdība ir tā institūcija, kas pieņem visvairāk lēmumu tautas interesēs.
"Ja paraugāmies citu valstu praksi, ir dažādi modeļi, kā stiprināt valdības darbu," teica konstitucionālo tiesību eksperts.
Tāpat darba grupā vērtēts Vācijā pastāvošais tā saucamais "konstruktīvā neuzticības balsojuma" mehānisms, kas sniedz iespēju parlamentam izteikt neuzticību valdības vadītājam un viņa komandai tikai tad, kad Saeimai jau ir zināms nākamais valdības virknējums, kas gāztās valdības vietā sāk darbu uzreiz.
"Tādā gadījumā jābūt tiesībām pašam parlamentam nominēt nākamā valdības vadītāja kandidātu. Parlamenta tiesības izteikt neuzticību valdībai nedrīkst būt atkarīgas no kaut kādu citu institūciju lēmumiem – parlamentam pašam jābūt tiesībām izteikt neuzticību un uzreiz izvirzīt nākamo premjera amata kandidātu," klāstīja Kalniņš.
Šajā situācijā viedokli un ieteikumu varētu sniegt arī Valsts prezidents, taču viņš nevarētu izvirzīt prasības, jo "tad parlamentam ir sasietas rokas" un parlaments nevarētu izteikt neuzticību valdībai, kamēr prezidents nav nominējis nākamo premjeru. Uz jautājumu, vai tas nozīmē Valsts prezidenta lomas mazināšanos, Kalniņš atbildēja: "Tā tas izskatās."
"Parlamentārajā sistēmā nebūtu pieņemami sasaistīt parlamenta rokas, kad tas gribētu izteikt neuzticību valdībai, bet to nevar, kamēr prezidents nav nominējis jaunu kandidātu. Tā būtu parlamenta iedzīšana stūrī, kad jāakceptē prezidenta izvirzīts, iespējams, pat netīkams kandidāts," teica Kalniņš, skaidrojot prezidenta lomas mazināšanos valdības izveides procesā.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Valsts prezidents uzskata, ka ministrus būtu jāizvēlas premjeram un līdz rudenim būtu jāizstrādā priekšlikumi valdības izveides reformai. "Valdības veidošanai ir jābūt pavisam citam pamatam," sacīja prezidents, norādot, ka situācija pašreizējā valdība liecina, ka konstitucionālā reforma ir pilnībā nobriedusi un bez izmaiņām tālāk iet nevar.
"Mans uzskats, ka tas [valdības veidošanas modelis] jāpietuvina tiem daudzajiem piemēriem, kad premjers tiek iecelts parlamentā un premjers izvēlas ministrus," raidījumā sacīja Bērziņš.
Šobrīd koalīcijas partijas pašas vienojas, kura kādu sfēru pārraudzīs, bet izvirzītos ministrus atbalsta Saeima balsojumā. Premjeru nominē prezidents.
Ceturtdienas rītā Bērziņš kārtējo reizi kritizēja valdību, sakot : "Esošā situācija ir ārprāta murgi."
Jau vēstīts, ka nesaticība valdībā vērojama jau ilgāku laiku, īpaši pastiprinoties pēc vairāku ministru demisijas pieprasījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
