Šī diena ir viena no baznīcas liturģiskā gada trim vissvarīgākajām dienām, kas sākas ceturtdienas vakarā un noslēdzas ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu agrā svētdienas rītā.
Pēdējos piecpadsmit gados Latvijā arvien plašāka kļuvusi tradīcija Lielajā piektdienā doties Krusta ceļā pa pilsētas ielām. Šogad Krusta ceļš notiks Rīgas, Madonas, Liepājas, Krāslavas, Ludzas, Valmieras, Ventspils, Daugavpils, Aglonas, Olaines, Dobeles, Saldus, Talsu, Kandavas, Cesvaines, Pāvilostas, Bēnes, Auces, Līvbērzes, Baltinavas, Raipoles u.c. Latvijas vietās, informē Latvijas Romas katoliskās baznīcas Informācijas centrs.
Jēdziens "Krusta ceļš" - Via Crucis - nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija Viņam piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzalemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos.
Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas Katoļu Baznīcā un arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās.
Septīto gadu ekumenisks Krusta ceļš norisināsies Vecrīgas ielās. Uz to ik gadus pulcējas vairāki tūkstoši dažādu tautību un konfesiju cilvēku.
Šogad Krustaceļā īpaši tiks akcentēta piedošanas tēma, kas ir svarīgs solis ceļā uz izlīgumu starp tautām un personām.
Portāls "Delfi" piedāvās iespēju no pulksten 12 līdz aptuveni 14.30 Krusta ceļu Vecrīgā vērot tiešraidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
