Svētdien, 31.martā, tiek svinēti pavasara lielākie svētki – Lieldienas. Tie ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kuros tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā - ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu, jo šādi latvieši izsenis centušies palīdzēt zemes atmodai, veicināt zemes auglību un tās svētību.
Lielās dienas, jeb pavasara saulgriežu ieskandināšana Latvijā tika uzsākta jau pirms nedēļas, kad daudzviet notika dažādi pasākumi, tostarp, iešana rotaļās un sadancošana. Svinības, koncerti, Lieldienu tirdziņi un citi pasākumi turpinās arī šajā nedēļas nogalē.
Svētdien, 31.martā, Lieldienas svin kristīgā baznīca, dievkalpojumos godinot Kristus augšāmcelšanos. Šie svētki ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.
Uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā – Klusā, jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājušās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tiek pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Tad arī tiek svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece - Kristus simbols un svētīts Kristības ūdens. Šajā vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.
Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altāru pārsegi, kā arī garīdznieku stolas un liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!