Krievija vēlas sanatoriju Jūrmalā iemainīt pret ēku Maskavā; Latviju baida spiegošana  (163)

Raidījums vēsta, ka Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs jau vērsies Saeimas frakcijās, runājis ar apvienības Vienotības frakcijas līderi Dzintaru Zaķi un Zaļo un zemnieku savienības vadītāju Augustu Brigmani. Sarunu galvenā tēma bijusi nepieciešamība paātrināt starpvalstu vienošanos par nekustamo īpašumu apmaiņu. Krievijai tiktu sanatorija Dzintarkrasts ar 20 000 kvadrātmetriem zemes, bet Latvijai – 600 kvadrātmetru ēka Maskavā.

Latvija sanatorijā "Dzintarkrasts" nekad nav saimniekojusi, bilst raidījumā, skaidrojot, ka pēc neatkarības atgūšanas Labklājības ministrija ar Krievijas valsti noslēdza sadarbības līgumu, bet 2004.gadā kāda Jūrmalas zemesgrāmatas tiesnese sanatoriju nelikumīgi iegrāmatoja uz Krievijas vārda. Kopš tā laika tur saimnieko Krievijas prezidenta lietu pārvaldes uzņēmums "BOR". Prokuratūra zemesgrāmatas tiesneses lēmumu pārsūdzēja tiesā, tā ievilkās un Ārlietu ministria nolēma, ka labāk legalizēt reālo situāciju un sanatoriju iemainīt pret kādu ēku Latvijas vajadzībām Maskavā, stāsta raidījumā.

Krievija piedāvājot ēku vecā Arbata rajonā, kas ir viena no pasaulē dārgākajām vietām, dzīvokļu cenas tur pārsniedz 10 000 latus kvadrātmetrā, vēsta "Nekā personīga". Tas nozīmē, ka Latvija valsts īpašumā iegūtu sešus miljonus latu vērtu ēku, tomēr Latvijas varasiestādes arī šim darījumam nesteidzas piekrist. Vienošanos parakstīja pirms gada, bet tā vēl jāratificē Saeimai.

Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš tomēr raidījumā aicināja uzmanīties no Krievijas īpašuma apmaiņas. Vienošanās tekstā ir punkts, ka jauno vēstniecības ēku dārgajā Arbata rajonā remontēšot Krievijas puse. Taču Krievija mēdzot remontdarbu aizsegā vēstniecībās ievietot noklausīšanās ierīces, Lejiņš bažījas, ka tā kaimiņvalsts Latviju varētu izspiegot. Piemēram, reiz celto ASV vēstniecību Maskavā tieši šī iemesla dēļ bija jānojauc un jābūvē no jauna.

"Es jums pateikšu vienu stāstu iz dzīves. Es piecdesmitajos gados vēl uz beigām vienreiz biju aizbraucis uz Maskavu. Un man bija tikšanās ar vienu Ziemeļvalsts vēstniecību, mani ieveda iekšā vienā pudelē. Pudelē, ļoti lielā pudelē, ar stikla sienām, aiztaisīja durvis ciet un man pateica – te var droši runāt. Ārpus tās visu viņi dzird," piemēru minēja Lejiņš.

Krievijas vēstnieks Latvijā Vešņakovs raidījumā norādīja: "Es interesējos arī sarunā ar Zaķa kungu un Brigmaņa kungu, kāda ir pozīcija dotajā gadījumā. Deputātiem, konkrētajai frakcijai šajā jautājumā. Es vācu dažādu deputātu grupu redzes viedokļus, lai saprast, kādas ir bažas Latvijas pusei un konkrētiem deputātiem". Viņš noprotot, ir ieinteresētība no Latvijas puses šo jautājumu "nolemt tā, būtu cieņpilna un, kā tas pieņemts partneriem, labvēlīga attieksme šīs problēmas risināšanā," viņš sacīja.