Finanšu ministrija (FM) piedāvājusi minimālo algu nākamgad palielināt par 25 latiem - līdz 225 latiem jeb 320 eiro -, un arī šāds minimālās algas pieaugums mazajiem uzņēmējiem varētu likties pārāk straujš. Turpmāk minimalās algas pieagums varētu būt vēl mazāks, sacīja Vilks.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka minimālās algas celšana ir pozitīvs signāls ēnu ekonomikas mazināšanai, taču soļiem jābūt saprātīgiem. Piemēram, tiesībsargam Jurim Jansonam, kurš aicinājis minimālo algu Latvijā paaugstināt no pašreizējiem 200 latiem līdz 300 latiem, šo savu prasību būtu jāpārrunā ar uzņēmējiem. Pēc Vilka teiktā, uzņēmēji nekad nepieļautu tik strauju minimālās algas paaugstināšanu, jo "tas nav adekvāti darba ražīgumam daudzās nozarēs".
Vilks piebilda - minimālās algas izmaiņas ir lēnas un pakāpeniskas visā Austrumeiropas reģionā.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) piedāvājusi no nākamā gada minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem, neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt – lielajam algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro.
Par slieksni, kuras skaitīsies lielās un kura mazās algas, vēl tiks diskutēts. Šis esot tikai sākotnējais FM un Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš nu nodots apspriešanai sabiedrībai.
Ziņots arī, ka, pēc tiesībsarga domām, valstī noteiktais minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji ratificējusi arī Latvija. Tiesībsargs aicinājis valdību noteikt minimālo algu, kas nav zemāka par iztikas minimumu.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu.