Latvijā, gatavojoties prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, plānots slēgt politisku vienošanos par sadarbību prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē, trešdien pēc valsts augstāko amatpersonu ārpolitiskajām aktualitātēm veltītās tikšanās Melngalvju namā žurnālistiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Lai šī koordinācija notiktu gan tehniskā, gan politiskā līmenī un lai visiem politiskajiem spēkiem, kuri šobrīd ir parlamentā, būtu pārliecība, ka 2015.gada prezidentūra nav pozīcijas vai opozīcijas jautājums, tas ir Latvijas valsts jautājums," nepieciešamību slēgt vienošanos raksturoja Āboltiņa, norādot, ka līdzīga veida vienošanās slēgta arī kaimiņvalstī Lietuvā, kas prezidentūru ES Padomē pārņems šā gada otrajā pusē.
Rakstiskās vienošanās, kura varētu tikt parakstīta šā gada beigās, projekts jau ir piedāvāts visu politisko spēku Saeimas deputātiem. Pirms tās parakstīšanas Saeimā plānotas arī debates par Latvijas priopritātēm prezidentūrā. "Visi politiskie spēki ir uzrunāti un šobrīd notiek projekta saskaņošana," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat valsts augstākās amatpersonas šodien tikšanās laikā bijušas vienisprātis, ka politiskajiem spēkiem jāvienojas, ka valsts budžets pirms prezidentūras jāpieņem līdz gada beigām, jo prezidentūras finansējumam jābūt skaidri noteiktam. Noteiktā kārtība ļauj valsts budžetu pieņemt jaunievēlētam parlamentam līdz nākamā gada martam, kas šajā situācijā radītu neskaidrības ar prezidentūras finansējumu.
Ārlietu minisrs Edgars Rinkēvičs (RP) sacīja, ka diskusijas par prezidentūras prioritātēm jau sāktas, kā diskusiju tēmas Saeimas ārpolitikas debatēs izvirzot sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, Centrālāzijas valstīm, transatlantiskās saites, diasporu, ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošanu u.c.
"Par šo būtu ļoti labi diskutēt arī politiskajiem spēkiem. Šīs diskusijas turpināsies visu šo gadu un nākamā gada sākumā, lai mums būtu diezgan plaša politiskā vienošanās, kas ir mūsu divas, trīs, maksimums četras prioritātes, ko mēs gribētu panākt ES prezidentūras laikā," teica ārlietu ministrs.
Viņš norādīja, ka vēlas, lai Latvijas prezidentūra ES nebūtu "hiperdārga", bet gan "reālistiska", proti, tāda, kas labi līdzsvarotu kopīgās ES un Latvijas intereses.
Jau ziņots, ka arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa iepriekš intervijā aģenturai LETA atzina, ka iekšpolitiskās situācijas stabilitāte kādā konkrētā prezidējošajā valstī ļoti spēcīgi atspoguļojas prezidentūras vadības stilā. Viņa kā ļoti apsveicamu vērtēja ideju politiskajām partijām vienoties, lai uz prezidentūras laiku iekšējās nesaskaņas tiktu atstātas otrajā plānā.
"Dalībvalstis saprot, ka prezidentūra ir fantastiska iespēja, kas nozīmē daudz praktisku rezultātu un ieguvumu, bet, lai mēs pie šiem ieguvumiem un iespējām nonāktu, mums ir ļoti sūri un grūti jāpastrādā. Viena no darba sastāvdaļām ir, ka politiķi un ministri uz šo pusgadu noliek malā savas nesaskaņas un domstarpības, un virkni citu jautājumu un sakoncentrējas tieši uz prezidentūru. To ir darījušas daudzas dalībvalstis, to mēs ļoti labi redzam un jūtam. Tas, cik stabila vai nestabila ir iekšpolitiskā situācija kādā konkrētā prezidējošajā valstī, ļoti spēcīgi atspoguļojas uz prezidentūras vadības stilu," sacīja Skujiņa.
Līdzīga vienošanās savulaik slēgta Ungārijā, kura bija ES prezidējošā valsts 2011.gada pirmajā pusē. Budapeštas prezidentūru sākotnēji aizēnoja pretrunīgi vērtētais mediju likums, kas stājās spēkā 1.janvārī jeb tajā pašā dienā, kad Ungārija pārņēma ES sešu mēnešu prezidentūru. Vēlāk, lai mediju likums neietekmētu Ungārijas prezidentūru, tas tika mainīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!