Aptur ieceri mīkstināt sodu par nelieliem ātruma pārkāpumiem  (43)

Saeimas deputāti janvāra beigās, otrajā lasījumā izskatot APK izmaiņas, negaidīti nobalsoja priekšlikumu vispār atcelt sodu par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h. Idejas iniciators neatkarīgais deputāts un nu jau bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins toreiz prognozēja, ka, skatot izmaiņas galīgajā lasījumā, deputāti nobalsos arī par viņa piedāvāto soda mēru par šādu pārkāpumu – brīdinājuma izteikšanu.

Tagad viņš portālam "Delfi" atzina, ka "kompromisa vārdā" no šīs idejas gatavs atkāpties, un aprīļa vidū, kad Saeima par likuma izmaiņām lems trešajā un galīgajā lasījumā, šo priekšlikumu vairs neuzturēs. Olšteins gan uzsvēra, ka par šo tematu tik un tā būs jālemj kontekstā ar raidījuma "Zebra" vadītāja Paula Timrota virzīto un 10 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu, kas paredz ar fotoradariem fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 15 kilometriem stundā.

Lībiņa-Egnere pastāstīja, ka deputāti sagaidīs priekšlikumu paketi, par ko spētu vienoties gan Satiksmes ministrija un tās pakļautībā esošā Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD), kam plānots nākotnē uzticēt atbildību par fotoradariem, gan Iekšlietu ministrija un Valsts policija, kas atbildīgas par drošību uz ceļiem.

"Vienojāmies ar ministrijām, ka tās, balstoties uz statistiku, izstrādās jaunu regulējumu par ātruma pārkāpumiem gan situācijās, kad darbojas fotoradari, gan tad, kad ātrumu mēra policisti," teica deputāte.

Iekšlietu ministrija to solījusi izstrādāt līdz vasarai.

Tikmēr arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) ir iesniedzis priekšlikumu pretēji Olšteina iepriekš virzītajām izmaiņām un aicinājis saglabāt esošo APK paredzēto kārtību. Ministrs norādījis, ka nav pieļaujams regulējums, kas legalizē atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h, jo "tas radītu nopietnus draudus ceļu satiksmes drošībai".

"Katrā atsevišķā situācijā ceļu policisti var atbildīgi vērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, sabiedriskās drošības apdraudējumu un pārkāpuma izdarītāja subjektīvo attieksmi," norādījis Kozlovskis.

Savukārt Olšteins pastāstīja, ka viņa piedāvātie deputātu otrajā lasījumā daļēji atbalstītie, taču nu komisijas noraidītie priekšlikumi idejiski bijuši līdzīgi Timrota iniciatīvai – izteikt brīdinājumu par ātruma pārkāpumu līdz 10 km/h un pēc būtības paredzēt, ka fotoradari nefiksē pārkāpumus līdz 10 km/h. Šis priekšlikums bijusi reakcija uz daudzajiem gadījumiem, kad autovadītājiem prasīts maksāt soda naudu par minimāliem ātruma pārkāpumiem par dažiem km/h, kas bijuši fotoradara "pieļaujamās kļūdas robežās". Savukārt par ātruma pārkāpumiem no 11 līdz 20 km/h Olšteins rosinājis piemērojamo sodu palielināt.

Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai esot radīts mīts, ka brīdinājums par pārkāpumu ir nebūtisks soda veids, kas neatbilst patiesībai, jo autovadītājs, saņemot divus brīdinājumus, automātiski saņem administratīvo sodu, klāstīja Olšteins.

Viņš uzsvēra, ka no esot gatavs "atkāpties no savām ambīcijām", jo par šo jautājumu deputātiem un atbildīgajām iestādēm tik un tā būs jālemj kontekstā ar Timrota iesniegto likumdošanas iniciatīvu.

Deputāts arī norādīja, ka iedzīvotājiem līdz ar "Vitronic" fotoradaru līguma laušanu ticis radīts iespaids, ka Latvijā šādu ierīču nav nemaz, taču arī tas neatbilst patiesībai – Valsts policijas rīcībā ir četri pārvietojamie fotoradari, kas iegādāti jau pirms vairākiem gadiem. Arī tas ir iemesls, kāpēc IeM nevajadzētu kavēties ar regulējuma izstrādi saistībā ar fotoradaru lietojumu un iespējamiem soda mēriem, pauda Olšteins.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti janvāra beigās likumprojekta grozījumu izskatīšanas laikā atbalstījuši soda atcelšanu par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h, ja tā veikta ar konkrēta veida transportlīdzekļiem.

Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiektos uz motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, automobiļiem, kas velk piekabi, autobusiem un traktoriem.

Tikmēr televīzijas raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots iesniedzis 10 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "Fotoradari 15+", kas paredz ar fotoradariem fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 15 kilometriem stundā. Ja visi paraksti izrādīsies derīgi, tad Timrota sagatavoto iniciatīvu vērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.

Ieceres autori piedāvā noteikt, ka ātruma pārkāpumus līdz 15 kilometriem stundā turpmāk kontrolētu ceļu policisti, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu – pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.

Šobrīd uz ceļiem ātrumu kontrolē policijas ekipāžas, kas izmanto arī četrus pārvietojamos fotoradarus, kas pieder valstij. Savukārt jaunu fotoradaru iegāde šoreiz plānota bez privātā partnera piesaistes, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar fotoradaru uzstādītāju – uzņēmumu "V-Traffic", ar ko valsts pērn līgumu lauza, jo iekārtas netika uzstādītas līgumā noteiktajos termiņos.

Iekšlietu un Satiksmes ministriju izveidotās darba grupas ziņojumā par fotoradaru ieviešanas risinājumiem pausts, ka fotoradarus ieviesīs pakāpeniski un ar to nodarbosies Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Plānā kā iespējams scenārijs minēts, ka CSDD no 2013. līdz 2017.gadam ik gadu iegādāsies 20 fotoradarus.