Likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut iespēju izmantot publiskus pasākumus sabiedrības šķelšanai, kā arī ierobežot radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā, šo iniciatīvu portālam "Delfi" jau iepriekš skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins ( V).
Viņš norādīja, ka pašlaik liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.
"Tas nav normāli, ka pasākumu var pieteikt kā izklaides aktivitāti vai nodēvēt kā citādi un šie ierobežojumi uz to vairs neattiecas. Šo kļūdu bija jālabo jau sen," teica deputāts.
"Šīs idejas mērķis ir novērst provokācijas no vienas un no otras puses. Ikviens drīkst pieminēt to, kas svarīgs, bet jārīkojas civilizēti," viņš piebilda.
Iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, deputāti rosina liegt publisku pasākumu dalībnieku darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kā arī rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Uz jautājumu, vai ir nosprausts kāds konkrēts termiņš, kurā šo likumprojektu pieņemt, Judins teica, ka tā izvērtēšanas un pieņemšanas laiks būs atkarīgs no kolēģiem.
Likumprojektu parakstījuši desmit deputāti no "Vienotības", Reformu partijas un Nacionālās apvienības frakcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
