Stenogramma: par gāzes tirgus liberalizēšanas atlikšanu komisijā visaktīvāk aģitējuši deputāti Zariņš un Zaķis  (66)

Komisijas sēdē EM pārstāvis Gatis Ābele rosināja jautājumu izskatīt valdībā, nevis komisijā. Viņš norādīja, ka EM sagatavotu priekšlikumu Ministru kabineta līmenī, ņemot vērā "pilnīgi visus aspektus", lai izvairītos no iespējamiem riskiem.

Deputāts Klāvs Olšteins norādīja, ka viņam nav saprotams, kāpēc uz šo sēdi nav ieradies ekonomikas ministrs, kā arī sacīja, ka no atnākušajiem EM ierēdņiem viņš nedzirdot skaidru atbildi uz jautājumu par to, kā šī situācija būtu risināma. Atbildot uz šo aizrādījumu, Ābele skaidroja, ka EM priekšlikums paredz sākotnēji pieņemt lēmumu valdībā un tad pie šī jautājuma atgriezties Saeimā.

Dzintars Kudums (VL-TB/LNNK) savukārt EM pārstāvjiem vaicāja, cik ilgā laikā EM varētu piedāvāt komisijai izvērtētu priekšlikumu, ja tas virzīsies caur valdību. Ābele norādīja, ka EM nepieciešams viens mēnesis.

Savukārt Zaķis aicināja iesniegt komisijā apspriesto priekšlikumu kā likumprojektu, jo tas ir "labs bāzes piedāvājums", savukārt uz otro lasījumu tiktu iesniegti valdības un citi priekšlikumi. "Es tomēr uzskatu, ka ir lietderīgi šo virzīt kā likumprojektu, vērt vaļā, neskriet pa galvu, pa kaklu, bet uzsākt tādu kvalitatīvu diskusiju, kuras no tirgus atvēršanas sadaļām ir pie mums objektīvi nepieciešamas un kuras neadekvāti sadārdzina patērētāju cenu un līdz ar to arī ekonomikā izdara lielāku robu nekā ieguvumu," sacījis Zaķis.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) gan pauda neizpratni, kāpēc parlamentārieši valdībai "ņem nost" tās darbu. Viņa arī norādīja, ka nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā par priekšlikumu likuma grozījumiem šajā situācijā, kad viņai nav visas informācijas.

Savukārt Zariņš pauda viedokli, ka, virzot šādu likumprojektu, tiktu dots skaidrs signāls, ka "valdībai tagad ar šo jautājumu ir jāstrādā", kā arī dots konkrēts termiņš, kad tas ir jāizdara. Citādi šī jautājuma virzīšana ieilgs, bažījies deputāts.

Vēlāk desmit komisijas deputāti nobalsoja par likumprojekta virzīšanu, pret nebija neviens, savukārt atturējās divi deputāti, kas pārstāv Reformu partiju.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu vairākums 27.februārī vienojās virzīt grozījumus Enerģētikas likumā, daļēji atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, tomēr vēlāk koalīcija nolēma, ka šis jautājums vispirms ir jāizvērtē valdībā.

Valdība 19.marta sēdē vēl neizšķīrās par kādu no gāzes tirgus liberalizācijas modeļiem, ko paredz Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un EM tika uzdots turpināt padziļināti analizēt to priekšrocības un trūkumus. EM būs jāatgriežas valdībā ar detalizētāku ziņojumu par modeļu izvērtējuma rezultātiem un par to, kurš modelis varētu būt Latvijai potenciāli nākotnē vispiemērotākais. Pēc ekonomikas ministra teiktā, izpēte varētu prasīt pāris mēnešu.

Ministrijai arī sadarbībā ar starpinstitūciju darba grupu uzdots gatavoties sarunām ar AS "Latvijas Gāze" akcionāriem par virzību uz tirgus atvēršanu.

Savukārt, runājot par Saeimā izskatāmajiem likuma grozījumiem, kas paredz atlikt daļu liberalizācijas prasību ieviešanu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka daļa prasību Latvijai būs jāievieš, jo tā uzņēmusies atsevišķas saistības.

Vēlāk Saeimas komisijas deputāti vienojās par 27.februāra Tautsaimniecības komisijas slēgtās sēdes stenogrammas publiskošanu, kas neietver komersanta noslēpumu. Vienlaikus deputāti vienojās uz sēdi aicināt EM pārstāvjus, lai uzzinātu par ministrijas plāniem saistībā ar gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.

Jau ziņots, ka Saeima no ceturtdienas sēdes darba kārtības izslēdza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz atlikt daļas gāzes tirgus liberalizācijas prasību ieviešanu.

Vienlaikus deputāti lūdza šo likumprojektu iekļaut 6.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.