Pērnā gada rudenī vācu mediji ziņoja, ka viens no prezidenta kandidātiem no Eiropas Tautas partijas (ETP) deputātu grupas varētu būt Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Tāpat „Delfi” jau informējuši, ka Dombrovska vārds kopš pērnā gada rudens tiekot aktīvi apspriests nākama EK prezidenta vēlēšanu kontekstā.
ES Politikas domnīcas „CER” vecākais eksperts Hugo Breidijs uzskata, ka patlaban reālākās iespējas par nākamo prezidentu tikt ievēlētam ir pašreizējam Polijas premjeram Donaldam Tuskam.
„Vācija varētu atbalstīt Tuska kandidatūru, lai nostiprinātu savu politisko aliansi ar Varšavu, kā arī ir pienācis laiks, lai šo amatu ieņemtu kāds no jauno dalībvalstu līderu vidus. Taču aktuāls paliek jautājums, vai viņš ir pietekami spēcīgs, lai šo amatu vispār ieņemtu, kā arī nav skaidrs cik ļoti Tusks pats uz to tiecās,” raksta Breidijs.
Tusks kā kandidāts tiek minēts no ETP grupas, tās pašas no kuras potenciāli varētu virzīt arī Dombrovski. Breidijs analizē, ka kandidātam, lai kurš tas arī būtu, no šīs politiskās grupas esot vislielākās iespējas kļūt par EK prezidentu.
Breidijs domā, ka tādas dienvidu valstis kā Spānija, Kipra, Itālija, Portugāle, Grieķija ir zaudējušas savu politisko ietekmi, jo krīzes iespaidā tās vairāk dzīvo uz ES rēķina. Savukārt no Lielbritānijas kandidāts nevarētu būt, jo tā arvien aktīvāk pozicionē savu eiroskepticismu.
„Un tad ir Polija, kas sevi pozicionē kā ”austrumu Franciju” – valsts ar lielu un veselīgu ekonomiku, kura ir draudzīga Vācijai, kā arī kura ir jauno dalībvalstu līderis,” Polijas priekšrocības uzskaita Breidijs.
Kā reālu kandidātu „CER” ES politikas eksperts uzskata arī pašreizējo SVF izpilddirektori un bijušo Francijas finanšu ministri Lagardu. „Francijas prezidents Fransuā Olands varētu atbalstīt Lagardas kandidatūru, viņa reprezentētu balansu Eiropas ziemeļiem, ka tautības politika nav vienīgā izeja no krīzes”.
Viņas kandidatūrai problēmas gan sagādā fakts, ka Francijas policija pašreiz izmeklē pret viņu vērstās apsūdzības pilnvaru pārkāpšanā laikā, kad viņa pildīja Francijas finanšu ministres pienākumus.
Breidijs arī uzskata, ka iespējams par reāliem kandidātiem tiks runāts pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) Martina Šulca, ES tieslietu komisāres Vivianas Redingas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vadītāja beļģa Gija Ferhofštata kontekstā, bet Tuska ievēlēšana esot reālāka.
Jau vēstīts, ka pašreizējā EK prezidenta Žozē Manuela Barozu otrais piecu gadu amata termiņš beigsies 2014.gada novembrī, taču gaidāms, ka pēc 2014.gada vasarā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām Barozu nebūs pietiekama politiskā atbalsta, lai paliktu amatā uz trešo termiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
