Lasītājs: Kā es uzzināju, cik izmaksā uzvārīt ūdeni un skatīties televizoru  (222)

"Tā kā mans patēriņš nav tik liels, es tiku pie kompakta elektroenerģijas patēriņa mērītāja. To var pieslēgt starp kontaktligzdu un kontaktdakšu un konstatēt katras elektriskās ierīces elektroenerģijas patēriņu. Respektīvi, es varu izsekot, kādi tad ir mani paradumi – kad es patērēju visvairāk elektrību un kas manā dzīvoklī rada lielākos izdevumus? Mana pieredze ir tikai daži mēneši, bet jau esmu guvis novērojumus par to, kas un cik man izmaksā rēķinā par elektrību.

Iesaistījos viedās uzskaites pilotprojektā vairāku iemeslu dēļ. Mani interesē iespēja izpētīt sava dzīvokļa elektroenerģijas patēriņa grafiku, lai to samazinātu. Turklāt viedā uzskaite dod iespēju nākotnē izvēlēties jebkuru elektroenerģijas piegādātāju piedāvāto produktu, tajā skaitā arī elektroenerģijas pirkšanas līgumu ar vienas stundas soli.

Kā elektroenerģijas patērētājs esmu salīdzinoši neliels klients. Pēdējo piecu gadu vidējais elektroenerģijas patēriņš man ir bijis apmēram 225 līdz 250 kilovatstundas (kWh). Ģimenē esam četri cilvēki, dzīvojām nelielā divistabu dzīvoklī ar kopējo platību 46 kvadrātmetri, kurā nav elektrisko ierīču ar lielu elektroenerģijas patēriņu, piemēram, elektriskā plīts, kondicionieris, siltuma sūknis vai elektriskā pirts.

Elektroenerģijas patēriņa grafika analīze dod priekšstatu par mūsu dzīves stilu un ieradumiem. Piemēram, salīdzinot brīvdienas un darbadienas slodžu grafikus, var redzēt, ka darbadiena mūsu ģimenē sākas ap pulksten 6.00 no rīta, kad virtuvē ieslēdzam gaismu un gatavojam tēju vai kafiju.

Brīvdienās pēc darba nedēļas visiem patīk pagulēt ilgāk, tādēļ līdz pulksten 10.00 elektroenerģijas patēriņš parasti ir neliels. Darbadienās elektroenerģijas patēriņa maksimums ir vakara pusē, kad tiek ieslēgts televizors, arī brīvdienās pusdienas laikā patēriņš varētu būt liels.
Patēriņa grafikā var redzēt, ka jebkurā laikā elektriskā slodze ir apmēram 30 līdz 50 vati. Tas varētu būt 'stand-by' režīms, ko patērē dažas elektriskās ierīces, kas mēnesī veido 15 līdz 30 kilovatstundu lielu patēriņu.

Balsoties uz elektroenerģijas patēriņa analīzi, nākotnē varētu pieņemt lēmumu par elektroenerģijas tirdzniecības produkta izvēli. Izskatās, ka elektroenerģijas patēriņš nakts stundās man ir mazs. Žēl, jo tieši nakts stundās ir viszemākās cenas. Arī iespējas kaut ko mainīt un pārnest patēriņu uz nakts stundām nav lielas. Tādēļ, iespējams, manā gadījumā izdevīgāk tomēr būtu palikt pie fiksēta tarifa.

Izmantojot šo skaitītāju, es mēģināju izdalīt savu elektroenerģijas patēriņu atbilstoši ierīcēm. Nomērīju galveno ierīču ik stundas vai diennakts patēriņu, lai novērtētu to vidējo elektroenerģijas patēriņu mēnesī. Secinājums - šobrīd vislielāko patēriņu man veido apgaismojums, televizors un datori.

Rēķinot pēc Pamata tarifa, sanāca, ka, piemēram, par elektriskā tējkanna, kuru darbinu aptuveni četras reizes dienā, mēnesī maksāju 1,74 latus, par ledusskapi – 2,80 latus. Plazmas televizors patērē 3,22 latus mēnesī, LCD 26 collu televizors – 1,58 latus. Salīdzinoši maz mēneša laikā patērē putekļu sūcējs (0,53 latus) un gludeklis – 0,17 latus. Veļas mašīna, darbinot to vidēji trīs reizes nedēļām man izmaksā 1,38 latus mēnesī. Stacionārais dators mēnesī patērējis 3,06 latus, savukārt piezīmju dators 0,39 latus. Par apgaismojumu dzīvoklī mēnesī sanāk maksāt jāmaksā 7,46 latus.

Protams, šie ir tikai pirmie mērījumi, taču jau šobrīd man ir izkristalizējušies daži secinājumi. Pirmkārt, vēlams nomainīt 35 vatu halogēnās spuldzes ar gaismas diožu spuldzēm. Otrkārt, jāsamazina 'stand-by' režīmā patērētā enerģija, atslēdzot dažas ierīces tad, kad tās netiek izmantotas. Treškārt, veļas mašīnu vajadzētu darbināt tikai tad, kad tā ir pilna. Visbeidzot jānomaina arī atsevišķas mazāk efektīvas iekārtas ar energoefektīvām. Pēc laika, izdarot atkārtotus mērījumus, varēšu spriest par ieguvumiem."