Advokāts: pašvaldības deputāta pilnvaru automātiska apturēšana kriminālprocesa sākšanas gadījumā aizskartu cilvēka tiesības  (72)

Viņš atzina, ka Latvijas gadījumā galvenais iemesls, kādēļ šāda norma nav pieļaujama, ir gadiem ilgie tiesu procesi. Bez tam nedrīkstot aizmirst par nevainīguma prezumpcijas principu, kas paredz, ka neviens nav vainīgs, iekams nav stājies spēkā viņu notiesājošs tiesas spriedums.

Kā norādīja Vārpiņš, ja tiktu īstenots VARAM priekšlikums, var izveidoties situācijas, ka deputāts jau faktiski tiek sodīts, pirms lietu pēc būtības izskata tiesa.

Advokāts atzina, ka piedāvātās likuma izmaiņas var nevajadzīgi sabojāt cilvēka dzīvi, ja pēc gadiem ilgas tiesāšanās tomēr izrādās, ka deputāts nav vainīgs. Turklāt nav izslēgts, ka iecerētās likuma izmaiņas arī varētu izmantot ļaunprātīgi.

Ja tiesas Latvijā strādātu ātri, piedāvātais likuma grozījumu priekšlikums būtu apspriežams, taču pašreizējos apstākļos tas nav atbalstāms, rezumēja Vārpiņš.

Kā ziņots, priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

VARAM priekšlikumi šim likumprojektam paredz paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosina noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.

Tāpat viens no VARAM ierosinājumiem paredz, ka deputāts kā domes priekšsēdētājs ir atstādināms no amata likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Likums "Par pašvaldībām" nosaka: ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

VARAM priekšlikums arī paredz, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja viņš Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs. Patlaban likumā ir noteikts, ka deputāta pilnvaras var apturēt, ja viņš Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs.

Savukārt deputāte Lolita Čigāne (V) rosina noteikt, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana.

Čigānes ierosinājums paredz, ka deputāts šīs tiesības zaudē uz laiku līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, un atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz mēnešalgu. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņems visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu.

Tikmēr dažādos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā tviterkontā raksta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) un Čigāne, "baidoties no politiskās konkurences, rosina veikt grozījumus likumā, lai neļautu man kļūt par domes deputātu". Tāpat viņš vaicā, vai Čigāne "rosinās veikt izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos Saeimas deputāta darbību gadījumā, ja viņš ir pieķerts kontrabandā".

Kā ziņots, Saeima 21.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz no tā izslēgt normu, ka deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Vienlaikus likumā plānots saglabāt normu, ka darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.

Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to būs savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo darba devējam. Ja deputāts noteiktās pilnvaras realizēs darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam varēs nemaksāt.