{1328e32f-7389-27e4-f585-7c3cac30dde8}
Foto: LETA
Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda, notiek tikai uz papīra, liecina TV3 raidījuma "Nekā Personīga" eksperiments - žurnālista uzstādītie GPS raidītāji uz Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām liecina, ka pretēji līgumu noteikumiem šie auto visai reti iegriežas priekšapstrādes cehā pirms doties uz atkritumu poligonu.

"Nekā personīga" vēstīja, ka GPS raidītāju signālus vēroja trīs nedēļas un secināja, ka atkritumu mašīnas tikai trīs no 59 reizēm iebrauca priekšapstrādes centrā. GPS karte parāda, ka automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu, nevis pārstrādes centru. GPS eksperts atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet tie ir izņēmuma gadījumi. "Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas ko var redzēt novērojumā ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā," raidījumam norāda neatkarīgs eksperts.

ZAAO piederošais Daibes poligons atrodas netālu no Valmieras. Tajā tiek noglabāti desmit procenti no visiem Latvijas atkritumiem. Lai pirmie izpildītu Eiropas Savienības prasības Latvijā, Daibes poligons par nepilnu miljonu latu iegādājās atkritumu priekšapstrādes centru, kurā no nešķirotiem sadzīves atkritumiem iegūst otrreiz izmantojamās izejvielas. Atkritumu apstrādes centrs ļauj ievērojami samazināt poligonā noglabājamo atkritumu apjomu.

ZAAO īpašnieces ir 28 Ziemeļvidzemes pašvaldības. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija trīs miljoni latu. Vienlaikus ZAAO ir monopolstāvoklis reģionā. Atkritumu savākšanas cena par kubikmetru ir viena no augstākajām Latvijā. ZAAO ir arī trešais lielākais atkritumu noglabāšanas tarifs Latvijā - 21 lats par tonnu.

Ja tiek uzrādīts, ka atkritumi vispirms nonāk priekšapstrādes centrā, bet patiesībā tie nonāk atkritumu kalnā, tad pirmkārt, valsts nesaņem tai pienākošos dabas resursu nodokli, otrkārt, tiek mānīti tie, kas Ziemeļvidzemē maksā par atkritumu savākšanu, jo noglabāšanas tarifā samaksa par atkritumu priekšapstrādes centra darbu ir ieskaitīta un iedzīvotāji par to it kā samaksā, skaidro "Nekā personīga".

ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais par raidījuma pētījumu ir pārsteigts un rezultātus uzskata par nepatiesiem. "Mēs vienmēr esam strādājuši legāli. [..] Es pasaku, ka tā nevar būt. Tie ir konkurenti. Pie visām mūsu mašīnām stāv GPS raidītāji. Mēs varam atdot visu informāciju policijai, tiesībsargājošām iestādēm," raidījumam sacīja Sirmais.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, sola, ka Daibē notiks pārbaude un, ja "Nekā Personīga" GPS novērojumi apstiprināsies, ZAAO saņems sodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!