Kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska vārdā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ir iesniegts lūgums apturēt viņa izdošanu ASV.
Advokāts Saulvedis Vārpiņš sarunā ar portālu "Delfi" pastāstīja, ka viņa pārstāvētā biroja juristi vērsušies ECT, lūdzot piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt izdošanas procedūru, kā arī vērtēt Augstākās tiesas rīcību, piekrītot apsūdzēto izdot.
ECT būtu jāvērtē, vai AT ir ņēmusi vērā visu informāciju un to pārbaudījusi, kā arī, vai gaidāmais Ministru kabineta lēmums par izdošanu ir beidzamais.
Advokāts skaidroja, ka ECT atsevišķos gadījumos ir tiesības apturēt lēmumu par izdošanu, lai valsts varētu izvērtēt visus apstākļus un secināt, vai nav pieļauti kādi cilvēktiesību pārkāpumi. Piemēram, vai valsts ir vienojusies, ka notiesāšanas gadījumā Čalovskis sodu varēs izciest Latvijā. Ja nē, tad viņš būs nostādīts sliktākā pozīcijā kā notiesātie ASV pilsoņi, jo viņa tuviniekiem nebūs iespējas viņu apciemot cietumā, kā piemēru minēja Vārpiņš.
Advokāti arī bažījas par Čalovska iespējamo spīdzināšanu ASV, jo amatpersonas ir izteikušās, ka kibernoziegumi ASV tiek pielīdzināti terorismam. Valstij būtu jāprasa no ASV garantija, ka Latvijas pilsonis netiks spīdzināts, uzsvēra advokāts.
ECT šajā jautājumā lēmumu varētu pieņemt ātri, jo šādās situācijās lēmumi tiek pieņemti neatliekamības kārtā.
Tiesa iepriekš nolēma, ka "Imantas hakera" Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Čalovskis tika aizturēts pērn decembrī Rīgā. Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie šajā lietā ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 tūkstoši datoru ASV, no tiem arī aptuveni 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
