Viņš klāstīja, ka galamērķis vienā no iesniegtajiem likumprojektiem ir izteikt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats."
Ņemot vērā publiski izskanējušos argumentus, kā arī CVK noraidījumus vairākām iniciatīvām, kuru mērķis bijis panākt balsošanu par eiro ieviešanas atlikšanu vai lata saglabāšanu, biedrība izstrādājusi divus papildu likumprojektus.
Tajos paredzēts vispirms tautas nobalsošanas ceļā mainīt Satversmes 68.pantu, nosakot, ka iniciatīva rosināt tautas nobalsošanu par izmaiņām Eiropas Savienības (ES) dalības nosacījumos ir arī tautai, nevis tikai Saeimas deputātiem, kā tas paredzēts šobrīd. Kā stāsta Sils, vienā no likumprojektiem paredzētas izmaiņas tikai 68.pantā, bet otrā iekļautas arī atbilstošas izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".
"Izmaiņas likumdošanā paredzētas atbilstoši izmaiņām Satversmē. Tādā veidā, iegūstot CVK akceptu minētajiem Satversmes un likuma grozījumiem, tiktu novērsta iespējamība, ka attiecīgu likuma grozījumu izdarīšana Saeimā tiktu novilcināta," akcentē Sils.
Biedrības dalībnieki ir pārliecināti, ka līdzšinējā 68.panta redakcija, kas ierobežo tautas tiesības rīkot nobalsošanu tik būtiskā jautājumā kā dalības nosacījumi ES, ir klaji nedemokrātiska un pretēja Satversmes būtībai, kas nosaka, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai.
"Saeima un Ministru kabinets ir tikai tautas gribas īstenošanas instrumenti, nevis vēl viens suverēnās varas nesējs, kurš drīkst realizēt patstāvīgu, ar tautas gribu nesaskaņotu politiku," uzsver biedrība.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā izveidota un piereģistrēta biedrība "Par latu, pret eiro", kuras pārstāvji solīja iesniegt CVK pieteikumu, lai panāktu tautas nobalsošanu jautājumā par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu.
Kā iepriekš akcentēja Sils, biedrības dibinātājiem nav pieņemami, ka tik būtiskā jautājumā tautas viedoklis tiek ignorēts un pašreizējās likumdošanas normas faktiski nepieļauj iespēju tautai rosināt iniciatīvas par tik būtiskiem jautājumiem kā nacionālā valūta.
"Jautājums par nacionālo valūtu ir ne tikai dziļi principiāls un simbolisks, bet arī ekonomisks. Vairāku eirozonas valstu krīze, eirozonas vadības piedāvātie risinājumi, datu salīdzinājums par valstu attīstības iespējām laikā pirms iekļaušanās eirozonā ļauj apgalvot, ka Latvijas iekļaušana eirozonā būtu saimnieciski neizdevīga un atsevišķās jomās varētu izrādīties pat graujoša," uzsver biedrība.
Biedrības dibinātāju vidū esot tādas sabiedrībā zināmas personas kā Atmodas laika leģenda Konstantīns Pupurs, ekonomists un baņķieris Inesis Feiferis, Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētāja un dramaturģe Lelde Stumbre, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, ekonomists Vilnis Zakrevskis, LU profesors, ekonomists Elmārs Zelgalvis, Lauku atbalsta asociācijas valdes loceklis Ivars Zorgenfreijs, lauksaimnieku aktīviste, biedrības "Tīru vidi nākotnē" dibinātāja Inese Bartuševica, zvērināta advokāte Krista Milberga, J.Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības priekšsēdētājs Juris Putriņš.
Kā ziņots, Latvija eiro ieviest plāno no 2014.gada 1.janvāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
