Apsūdzētu pašvaldības deputātu pilnvaru apturēšanas ideja rada bažas par 'lietu safabricēšanu'  (57)

Otrdien notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas ietvaros sasauktās darba grupas sēde, vērtējot iesniegtos likumprojektus pirms skatīšanas komisijas sēdē. Darba grupa vienojās, ka pirms VARAM un Čigānes sagatavoto likumprojektu virzīšanas uz komisiju pēc nedēļas būtu jāsanāk uz vēl vienu sēdi, kurā izvērtēt iespējamus likumprojektu pilnveidojumus atbilstoši otrdien runātajam.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) pauda, ka līdz ar piedāvātajiem priekšlikumiem iespējami gadījumi, ka no deputāta pilnvarām atstumj cilvēku, kura vaina vēlāk izrādās nepierādāma, vai arī pret kādu vietējo deputātu sāk kriminālprocesu saistībā ar lietām, par ko viņš nav atbildīgs kā gadījumā ar kādas pašvaldības vadītāju, pret kuru pērn sāka kriminālproceus, ka nav iekasēts pilnā apmērā nekustamā īpašuma nodoklis, par ko bija aizliegums atstāt deklarēto dzīvesvietu. Šajā gadījumā, tikai iejaucoties ģenerālprokuroram, lieta izbeigta.

"Ja tas nebūtu noticis, būtu jautājums – vai arī deputātu pilnvaras būtu apturētas arī šādā gadījumā, kad izvirzīta "absurda apsūdzība", jo domes priekšsēdētājs nenes atbildību par nodokļu iekasēšanu, taču kļūdu var pieļaut jebkurš, tostarp tiesībsargājošas iestādes," sacīja Dologopolovs.

Tāpat viņš teica, ka atbilstoši VARAM piedāvātajam likumprojektam domes priekšsēdētājs kā deputāts ir atstādināts no amata, līdz ar to apturētas viņa pilnvaras. Lai arī VARAM pašlaik ir "izcila mīlestība pret Lembergu", tas nenozīmējot, ka būtu "jājauc gaiss" likumdošanā.

Savukārt VARAM Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis atzina, ka likuma izmaiņu priekšlikums dots kā pamats diskusijai, runājot ne tikai par deputāta kriminālvajāšanu. Viņš piekrita, ka "sarkanā robeža" ir diezgan trausla un ir bijuši brīži, kad kriminālprocess pret kādu pašvaldības deputātu izrādījies nepamatots un jāizbeidz.

Praksē esot iespējami dažādi gadījumi, kad varētu būt arī nepatiesi ierosināts kriminālprocess, tāpēc būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nebūtu jāveltī lielāku uzmanību ieganstiem, kāpēc ierosināms kriminālprocess pret kādu deputātu.

"Protams, ka kriminālvajāšana ir jau konkrēts lēmums, un tajā brīdī uzrāda apsūdzību. Mēs esam izvēlējušies pieiet ar principu, ka deputātu pilnvaru apturēšanas moments daudz vairāk palīdzētu tiesībsargājošo iestāžu darbā, lai konkrētais deputāts nemestu ēnu uz publisko pārvaldi un nemēģinātu sagrozīt vai slēpt pierādījumus," teica VARAM pārstāvis.

Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis savukārt vērsa uzmanību, ka pašvaldību vēlēšanu likums nosaka, ka par deputātiem nevar ievēlēt personas, kas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Savukārt VARAM piedāvātais deputātu statusa likuma regulējums par kriminālprocesu attiecināms arī uz tādiem kriminālprocesiem, kuros persona nav izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, piemēram, par autoavārijas izraisīšanu "aiz neuzmanības", kas nevar liegt pildīt deputāta pienākumus.

Savukārt Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Māris Kučinskis darba grupas sanāksmē ironiski aicināja VARAM likumā "Par pašvaldībām" līdzās atsevišķajam regulējumam par Rīgu paredzēt arī sadaļu "Par Aivaru Lembergu" un uz viņu attiecināt atsevišķu kārtību, nevis uz visu valsti kopumā.

Kučinskis pauda, ka paredzēt apturēt kriminālvajāšanā iesaistītu pašvaldības deputātu pilnvaras ir "apbrīnas vērts priekšlikums". Kriminālprocesu pirms desmit gadiem bija grūti ierosināt, taču tagad tas ir ārkārtīgi viegli un dažādu "safabricētu lietu" gadījumos ciest dabū cilvēki, kuru vainu vēlāk nepierāda.

"VARAM, piedodiet, slimo ar to sabiedrības sadalīšanu – labie un sliktie – neaizmirstot, ka situācija var mainīties un mums jādomā par vēl 118 priekšsēdētājiem [pārējo pašvaldību vadītājiem]," teica Kučinskis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Olga Kokāne teica, ka pastāv pārāk liela "safabricētu lietu" iespējamība, lai tikai kādu deputātu noņemtu amata pienākumu pildīšanas, tāpēc LPS iebilst pret šīm iniciatīvām.

Jau vēstīts, ka VARAM un Saeimas deputāte lūgušas grozīt likumu un noteikt, ka uz laiku apturamas to pašvaldības deputātu pilnvaras, pret kuriem sākta kriminālvajāšana.

VARAM un Čigāne prasa mainīt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu.

VARAM priekšlikumi likuma izmaiņām par pašvaldības deputāta mandāta apturēšanu uz laiku paredz, ka deputāta pilnvaras, pieņemot attiecīgu domes lēmumu, var apturēt, ja deputāts veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs, kā arī – ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.

Savukārt Čigānes iesniegtais priekšlikums paredz – ja pret pašvaldības deputātu uzsākta kriminālvajāšana, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.