Pensionāri Saeimā iesniedz 106 000 parakstu par pensiju indeksāciju  (264)

Valsts pensiju indeksācija ir iesaldēta no 2009.gada un tādu to plānots atstāt līdz 2014.gada 1.janvārim. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu.

Portāls "Delfi" novēroja, ka Jēkaba ielas skvērā netālu no Saeimas nama sapulcējās vismaz 100 vecāka gada gājuma cilvēku, kuri vēlāk devās gājienā uz Saeimas namu. Savāktie vairāk nekā 106 000 parakstu ar prasību atsākt pensiju indeksāciju jau no šā gada oktobra bija apkopoti 13 biezās mapēs, no kurām vienu LPF vadītājs Andris Siliņš nodeva personīgi Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas rokās.

Saeimas spīkere ar dažiem no federācijas biedriem pārrunāja tālāko rīcību.

Pārrunājot pensionāriem būtiskos jautājumus, Āboltiņa sarunā ar LPF pārstāvjiem atzina, ka pensiju indeksācija patlaban ir ļoti būtiska tēma, un Saeimā dialogs ar pensionāru organizācijām par šo jautājumu tiks turpināts, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.

Likums paredz pensiju indeksāciju atsākt 2014.gadā, taču, izvērtējot valsts ekonomikas pieaugumu, tiks meklētas iespējas, lai vismaz mazo pensiju indeksāciju varētu atsākt jau šā gada oktobrī, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Āboltiņa uzsvēra, ka ir svarīgi mazināt sociālo nevienlīdzību valstī, nenostādot vienu otrai pretī dažādas sabiedrības grupas - ir jārisina pensionāriem aktuālie jautājumi, vienlaikus strādājot pie demogrāfijas problēmu risināšanas un palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viena no šādām iniciatīvām ir nākamgad plānotā neapliekamā minimuma un minimālās algas palielināšana.

Puses atzinīgi vērtēja iniciatīvu Labklājības ministrijas paspārnē izveidot pensiju padomi, kas risinātu pensionāriem aktuālos jautājumus un meklētu arī ilgtermiņa risinājumus Latvijas senioru sociālā stāvokļa uzlabošanai.

Tāpat Āboltiņa augstu novērtēja šodienas pensionāru ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, uzsverot, ka viņi nākuši talkā Latvijas valstij izšķirošajos brīžos: „Šogad mēs atzīmējam 23 gadus, kopš tika atjaunota Latvijas neatkarība. Tie cilvēki, kuri pašlaik ir pensijā, tolaik bija pašos spēka gados, stāvēja uz barikādēm un visaktīvāk piedalījās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā."

Saeimas priekšsēdētāja pensionāriem pateicās arī par to, ka viņi ar izpratni attiecās pret pēdējo gadu krīzes pārvarēšanas pasākumiem.

"Krīzes gados ieņēmumi tika samazināti visām iedzīvotāju grupām, arī skolotājiem, ārstiem, policistiem un medmāsām. Vēl tagad daudziem no strādājošiem algas nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Lai arī pensijas netika samazinātas, krīze skāra arī pensionārus, jo bieži vien viņiem no saviem nepavisam ne lielajiem ienākumiem nācās atbalstīt savus bērnus un mazbērnus, kuri krīzes laikā bija zaudējuši darbu un iztiku," norādījusi Āboltiņa.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar LPF gan izteicās, ka jautājumu par pensiju indeksēšanu jau šogad varētu pārskatīt pēc pirmā pusgada, kad būs redzams, kāda situācija ir sociālajā budžetā. Taču pensiju indeksēšana, ja tam būs līdzekļi, varētu notikt tikai ar noteikumu, ka indeksētas tiek mazās pensijas.

Tiesa, vēl dienu iepriekš viņš atzina, ka neredz iespējas valsts budžetā paredzēt līdzekļus mazo pensiju indeksācijai, kā to vēlas LPF.

Februārī LPF dome nolēma negaidīt 2014.gada janvāri un vienojās sākt parakstu vākšanu par pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra. Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā Rīgā sola rīkot protesta akcijas.

Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio teica, ka LPF organizētā un vairāk nekā 102 000 pensionāru ar parakstiem prasītā pensiju indeksācija ir ļoti loģiska un uztverama nopietni.