Saeimas deputātu vairākums ceturtdien atbalstīja lūgumu noteikt steidzamību un nevis trīs, bet divos lasījumos vērtēt koalīcijas deputātu ierosinājumu aizliegt bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simbolikas izmantošanu arī publiskos izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumos.
Līdz ar to šos likuma grozījumus varētu pagūt izskatīt un ieviest jau līdz šā gada 9.maijam, kad tradicionāli arī Rīgā pie Uzvaras pieminekļa atzīmē Uzvaras dienu, jo likuma grozījumu ieviešanas termiņš uz otro lasījumu noteikts 18.aprīlis, un plenārsēdē tos paredzēts skatīt un pieņemt 25.aprīlī.
Par likumprojekta skatīšanu steidzamībā nobalsoja 45 deputāti no "Vienotības", ZZS, NA frakcijām un neatkarīgie deputāti, kā arī kļūdas dēļ Ivars Zariņš no SC, bet pret bija pārējie SC un RP frakciju deputāti. Atturējās trīs deputāti no ZZS. Vēlāk pieci SC deputāti lūdza šo balsojumu pārbalsot, jo sēžu zālē tā laikā neesot atradušies visi deputāti, kuri it kā nobalsojuši par steidzamību. Tomēr šo SC priekšlikumu deputāti noraidīja.
Pret steidzamību un pašu likumprojektu iestājās opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) frakcija. Tās deputāts Igors Pimenovs teica, ka šim likumprojektam ir "ļoti liela politiska slodze", jo tas draud vēl vairāk šķelt Latvijas sabiedrību. Tāpēc sasteigta likumprojekta skatīšana nav pieļaujama, tāpēc SC balsoja pret skatīšanu steidzamībā.
Viņa kolēģis Valērijs Agešins piebilda, ka SC neatbalsta un neatbalstīs šo likumprojektu, jo tas tracina sabiedrību.
Saistībā ar balsojumu pret likumprojekta steidzamību RP frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis portālam "Delfi" paskaidroja, ka rūpīgi un nesteidzīgi jāizvērtē, tieši kādu simboliku un tās objektus iekļaut publiski nelietojamo sarakstā. Viņš pauda, ka, pēc RP domām, nevar liegt padomju karavīriem piešķirtos ordeņus, jo tas ir personīgu panākumu, nevis PSRS simbols, viņš teica.
Likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut iespēju izmantot publiskus pasākumus sabiedrības šķelšanai, kā arī ierobežot radikālu un naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā, šo iniciatīvu portālam "Delfi" jau iepriekš skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins ( V).
Viņš norādīja, ka pašlaik liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.
"Tas nav normāli, ka pasākumu var pieteikt kā izklaides aktivitāti vai nodēvēt kā citādi un šie ierobežojumi uz to vairs neattiecas. Šī kļūda bija jālabo jau sen," teica deputāts.
"Šīs idejas mērķis ir novērst provokācijas no vienas un no otras puses. Ikviens drīkst pieminēt to, kas svarīgs, bet jārīkojas civilizēti," viņš piebilda.
Iesniedzot grozījumus Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, deputāti rosina liegt publisku pasākumu dalībnieku darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kā arī rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Uz jautājumu, vai ir nosprausts kāds konkrēts termiņš, kurā šo likumprojektu pieņemt, Judins teica, ka tā izvērtēšanas un pieņemšanas laiks būs atkarīgs no kolēģiem.
Likumprojektu parakstījuši desmit deputāti no "Vienotības", Reformu partijas un Nacionālās apvienības frakcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
