Pērn izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis solīja, ka jau nākamajā mācību gadā jebkurā priekšmetā skolām būs iespēja izvēlēties lietot ierastos mācību līdzekļus vai to digitālo alternatīvu. Tomēr šobrīd situācija neizskatoties tik iepriecinoša, secina laikraksts.
Patlaban nav skaidrs, kā risināt autortiesību, izmantošanas un finanšu jautājumu. Tas gan nenozīmē, ka skolas jau tagad nevar izmantot dažādus digitālos materiālus, tomēr tie pilnībā nevar aizstāt ierastās grāmatas un darba burtnīcas.
IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule laikrakstam skaidroja, ka ministrija ir ieinteresēta jautājumā par digitālo mācību līdzekļu izstrādi, bet šobrīd nav konkrēta mehānisma, kā to risināt. Savukārt Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža norādījusi, ka IZM ir pieņēmusi Reformu īstenošanas rīcības plānu vispārējā izglītībā, kurš paredz līdz 2014. gada 1. jūnijam šo mehānismu izveidot. Tāpēc pašlaik notiekot diskusijas ar mācību literatūras izdevējiem, lai spriestu, kā var notikt digitālo materiālu sagatavošanas process, finansēšanas kārtība un iespējamā ilgtermiņa sadarbība.
VISC ir noteicis pamatizglītības mācību priekšmetus, kuros digitālie mācību līdzekļi ir visvairāk nepieciešami. Par tādiem noteikta latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, ģeogrāfija, sociālās zinības, Latvijas vēsture, pasaules vēsture un literatūra. Tāpēc elektroniskie mācību līdzekļi prioritāri tikšot izstrādāti šajos priekšmetos.
Pašreiz aprēķināts, ka to izstrādei papildus nepieciešamais finansējums ir aptuveni 520 000 latu un tos plānots iegūt no nākamā struktūrfondu programmēšanas perioda 2014.–2020. gadam finansējuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
