Pirms 110 gadiem – 1903. gada 15. augustā tika atklāta kustība 210 km garajā Pļaviņu- Gulbenes- Alūksnes- Valkas šaursliežu dzelzceļā, kuru uzbūvēja Vidzemes pievedceļu sabiedrība vietējo kravu transportam un pasažieru pārvadāšanai. Laika gaitā lielākā daļa no šī šaursliežu dzelzceļa tika pārbūvēta vai likvidēta. Kopš 1973. gada, kad slēdza Apes-Alūksnes posmu, šaursliežu dzelzceļš ir saglabājies un tiek izmantots vairs tikai 33 km garā posmā Gulbene-Alūksne.
1998. gadā Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, tajā skaitā sliežu ceļi, ritošais sastāvs, inženierbūves, aprīkojums un dzelzceļa ēkas, tika atzīts par valsts nozīmes vēstures pieminekli. Bānītis, būdams Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas (FEDECRAIL) dalībnieks, no citiem (skaitā vairākiem simtiem) Eiropas dzelzceļu muzejiem atšķiras ar to, ka joprojām ikdienā pārvadā pasažierus.
Mūsdienās Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš jeb Bānītis, kā to mīļi dēvē vietējie, ir ne tikai pasažieru pārvadātājs, bet arī tūristu iecienīta atrakcija, kas piesaista apmeklētāju interesi ne tikai kā senās dzelzceļa tehnikas liecība, bet arī kā atraktīvs transporta līdzeklis ceļojumam pa Vidzemes gleznaino apkārtni.
Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijā vilciens regulāri kursē divas reizes dienā un tā maršrutā pēc oficiālā iedalījuma ir viena stacija (Gulbene) un 9 pieturas punkti.
Bānītī notiek arī dažādi izklaides pasākumi, no kuriem nozīmīgākais ir tradicionālie Bānīša svētki, kas tiek svinēti ik gadu septembra pirmajā sestdienā. Arī šogad, 7. septembrī, visi tiek laipni aicināti uz Bānīša jubilejas svinībām. Katram CD pievienota ģimenes brīvbiļete, lai ikviens, kura ceļš šogad aizvedīs līdz Gulbenes novadam, varētu izbaudīt šo ceļojumu.
Lai jubileja ritētu lustīgāk, vajadzīga mūzika. Šoreiz svinībās skanēs Maestro Raimonda Paula 50.-60. gados rakstītās dziesmas, kuras izpilda Žoržs Siksna. Tās daudzu atmiņā palikušas kā bērnības un jaunības skaistākās melodijas. "Kad zvaigznes krīt", "Mēs tikāmies martā", "Ziemas vakars", "Vecie vītoli", "Sidraba mākoņi", "Un kad mīla atnāks" no kinofilmas "Tauriņdeja" – tā ir tikai daļa no ierakstā dzirdamā.
Ja latviešu estrādes rītausmā par pirmo profesionālo kolektīvu un dziedātāju pavadoni kļuva Raimonda Paula estrādes sekstets, tad arī šajā ierakstā Māra Briežkalna aranžējumi veidoti līdzīgā – kamerstilā. Taustiņinstrumentus spēlē Viktors Ritovs, sitaminstrumentus – Māris Briežkalns, bet krāsu akcentus saliek Ginta Pabērza saksofons un Indriķa Veitnera klarnete.
Pirms pusgadsimta dziesmu kopskaņa nebija iedomājama bez sieviešu vokālā ansambļa piebalsīm, arī tagad solists talkā lūdzis meiteņu trio "Limonāde". Un kā dāvanu savam ilggadīgajam līdzgaitniekam estrādes žanrā arī pats Maestro Žoržam pasniedzis jaunu dziesmu – "Pie avota". Dzīve ārpus skatuves ietvariem dāvāta arī diviem skaņdarbiem no mūzikas izrādei "Sudraba slidas".
Šajā muzikālajā ceļojumā, kas aizved latviešu estrādes mākslas vēsturē, mūs pavada "mazais tvaika bānītis", iemirdzoties arī skaņraža Edmunda Goldšteina azartam un temperamentam. Tā ieskaņojumā līdzbraucēju pulkam pievienojušies arī Jelgavas "Tirkīzkora" dalībnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
