Līvānu stikla muzejs pārtapis mūsdienīgā un modernā veidolā  (24)

Vērtīgais un Baltijā vienīgais stikla muzejs līdz šim atradās vecajās, bankrotējušā stikla ražošanas uzņēmuma telpās, kas bija vēsturiskas, taču pilnībā nepiemērotas: mitras, neapkurinātas. Eksponēšanas veids novecojis – unikālie eksponāti izvietoti uz plauktiem, bez drošības sistēmas. Neskatoties uz to, tūristu interese par Līvānu stikla muzeju, kur apkopota veselu gadsimtu krātā stikla izstrādājumu ražošanas pieredze, ir ļoti liela – tas ir tūrisma objekts nr. 1 Līvānu novadā.

Pašvaldība 2009.gadā, pārņemot kolekciju no bankrotējušā uzņēmuma, nolēma veidot īpašu piebūvi pie Latgales mākslas un amatniecības centra, ko 2010.gadā uzbūvēja, piesaistot pārrobežu projektu finansējumu. Savukārt stikla muzeja zāles iekārtošanai, kā arī ekspozīciju zāles "Amatnieki Latgalē 19.-20.gadsimtā" modernizācijai, dome piesaistīja finansējumu Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Tūrisma attīstības veicināšana Latgales-Utenas-Vitebskas pārrobežu reģionos".

Atklāšanas pasākumā 12. aprīlī piedalījās aptuveni simts viesu – bijušie stikla fabrikas darbinieki, kādreizējie mākslinieki, dizaineri, Latgales plānošanas reģiona un Latgales reģiona attīstības aģentūras pārstāvji.

Muzeju atklāja Līvānu novada pašvaldības pārstāvji, Saeimas deputāts Jānis Klaužs, vietējie uzņēmēji, mākslinieki un daudzi citi, kas iesaistījās jaunā muzeja izveides darbā un pateicoties kuriem Līvānu stikla muzejs fabrikas īpašnieku maiņas procesā tika saglabāts sabiedrības īpašumā.

Atklāšanā Latgales mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne iepazīstināja klātesošos ar jaunumiem, ko saviem apmeklētājiem piedāvās centrs, kā arī aicināja klātienē vērot Ventspils stikla mākslinieku darbošanos, kuras rezultātā tapa stikla atslēdziņa, ar kuru Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods simboliski atslēdza jaunā muzeja durvis.

Griezāne pastāstīja, ka visā muzeja pārvešanas gaitā nācies šķirties vien no 7 stikla traukiem, kas pārvedot saplīsuši. Tomēr arī tos muzejs negribēja zaudēt un pārkausēja stikla gabaliņos, ko katrs atklāšanas pasākuma dalībnieks saņēma kā piemiņu dāvanā.

Muzeja krājumā, starp 3000 eksponātiem ir arī daudzi izcili mākslas darbi. Daudzu autordarbu radītāja, māksliniece Aīda Rotčenkova pastāstīja, ka rūpnīcā savulaik strādāja 4 mākslinieki un 2 noformētāji – visi augstas raudzes profesionāļi. Bijusī laboratorijas vadītāja Aina Gaile stāstīja, ka Līvānu stikla fabrika bija universāla rūpnīca, kur ražoja gan stikla taru un termosus, gan augstas klases kristāla izstrādājumus.

Kā dramatiskus viņa atceras laikus, kad rūpnīcu pārņēma vācu investori, kas apcirpa vietējo mākslinieku, noformētāju un pūtēju iniciatīvas, liekot pildīt plānu pēc īpašnieku instrukcijām un norādījumiem. Viņa pauda šaubas, vai rūpnīca varētu kādreiz atdzimt tādā izpratnē, kādā tā strādāja padomju gados. Vienīgā iespēja ir ražot kaut ko īpašu, unikālu un nelielos daudzumos, atzina Gaile.

Atmiņās dalījās daudzi citi stikla fabrikas darbinieki, kas atcerējās gan kopīgos darba gadus, gan to, kā "stikliniekā" prata atpūsties un sportot.

Jaunais muzejs veidots, saglabājot gan vēsturisko elpu (darbarīki no rūpnīcas pirmsākumiem, "sarkanais stūrītis" ar rūpnīcas kādreizējo sasniegumu un sabiedriskās dzīves ieskatu), gan ievijot tajā modernas nianses (piemēram, lielizmēra logu noformējums), gan sniedzot pārskatāmu ieskatu stikla ražošanās modē un tendencēs dažādos gadu desmitos. Atsevišķi izstādīti stikla mākslas darbi, kas kā unikāli izstrādājumi tapuši vien dažos eksemplāros. Stikla muzeja ekspozīcijas dizaina autors ir Līvānu jaunās paaudzes mākslinieks Raimonds Vindulis, kurš spējis sakausēt dažādās stikla dabas un vēstures elpu vienotā veselumā.

Tā kā muzeja izveides gaitā tika savākts ievērojams apjoms dažādu vēsturisku materiālu, tostarp fotogrāfiju un atmiņu, ko nav fiziski iespējams izvietot stendos, tad viss šis apjomīgais materiāls ir digiatlizēts un būs pieejams muzeja apmeklētājiem ar skārienjūtīgā datora palīdzību. Katrs apmeklētājs pats varēs datorā aplūkot gan fotogrāfijas no dažādiem laika periodiem (paldies fotogrāfam Jānim Magdaļenokam, kas veica vēsturisko fotoattēlu apstrādi), gan izlasīt materiālus par fabrikas vēsturi turpat muzeja ekspozīcijas zālē.

Pasākuma otrajā daļā interesenti bija aicināti aplūkot arī otru muzeja zāli "Amatnieki Latgalē 19.-20.gadsimtā". Arī šī zāle piedzīvojusi atdzimšanu – eksponāti pēc rekonstrukcijas izvietoti mūsdienīgā noformējumā, ekspozīcijas autore ir māksliniece Silvija Berezovska. Te iekārtots arī kulinārā mantojuma stends, kurā aplūkojama Līvānu firmas ēdiena "Dubnas un Daugavas akmeņi" oriģinālrecepte no ēdināšanas uzņēmuma "Sipres" piedāvājuma. Atklāšanas pasākuma laikā ikvienam bija iespēja degustēt Līvānu firmas ēdienu "Dubnas un Daugavas akmeņi" – kartupeļu klimpas, kas pildītas ar biezpienu, sviesta – krējuma mērcē.