Koalīcijas partneri piesardzīgi par prezidenta idejām partiju sistēmas reformai  (32)

Kā ziņots, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Valsts prezidents pauda viedokli, ka Latvijā nepieciešama partiju sistēmas attīstība, jo patlaban mūsu partijas ir palikušas interešu kluba līmenī. Bērziņš atzīmēja, ka Igaunijas parlamentā ir četras partijas, kurās ir 43 000 biedru, bet Saeimā - piecas partijas ar tikai 12 000 biedru. Tādējādi mūsu partijas pārstāv daudz šaurāku loku un intereses. Valsts prezidents uzsvēra, ka būtu nepieciešams kaut ko mainīt - varbūt 5% vēlēšanu barjera nav pietiekama, varbūt jānosaka nepieciešamība audzēt partijas biedru skaitu. "Ja nevaram partijas attīstīt, nav iespējama parlamentārā sistēma. Ja partiju attīstības nebūs, būs nepieciešami citi risinājumi," teica Bērziņš.

Komentējot prezidenta ierosinājumus, nacionālās apvienības VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka nacionālā apvienība grozījumiem Politisko partiju likumā bija iesniegusi priekšlikumu palielināt minimālo partijas dibinātāju skaitu no 200 līdz 400. Šis rosinājums atbildīgajā komisijā atbalstu neguva, tomēr par to vēl varēs balsot Saeimas plenārsēdē, un, iespējams, parlamentārieši ņems vērā prezidenta viedokli, norādīja Cilinskis.

Savukārt jautājumu par vēlēšanu barjeru VL-TB/LNNK frakcija nav pārrunājusi, piebilda politiķis.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA sacīja, ka šādas idejas "virmo gaisā", bet ir arī tieši pretēji viedokļi, proti, ka būtu jāsamazina partiju biedru skaits. Pēc Zaķa domām, svarīgākais ir mācīt sabiedrību "pareizi lietot demokrātiju", pēdējos gados izpratne par demokrātiju un atsevišķu indivīdu iespēja manipulēt ar sabiedrības viedokli vēlēšanu laikā ir krietni mazinājusies.

Politiķis prognozēja, ka nākotnē veidosies lielas partijas un sīkpartiju sistēma vairs nebūs dominējoša. Līdz ar to rezultāti būs labi, pat nemēģinot mainīt vēlēšanu un partiju sistēmu, uzskata deputāts.

Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka Bērziņa priekšlikumi ir apspriežami, taču esot jāņem vērā, ka uz šiem jautājumiem jāskatās no divām pusēm. No vienas puses, izmaiņas varētu veicināt partiju konsolidāciju, samazinot to skaitu, taču, no otras puses, tas arī var novest līdz stagnācijai. Pārmaiņas var samazināt konkurenci, jo būs daudz grūtāk radīt jaunas partijas.

Tāpēc prezidentam būtu jāpiedāvā ļoti nopietni argumenti, pamatoti ar faktiem un pierādījumiem, ka zaudējumi no konkurences ierobežošanas būs mazāki par iespējamajiem ieguvumiem no normatīvo aktu prasību izmaiņām, piebilda politiķis.

Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins norādīja, ka pie frakcijām nepiederošie deputāti par šiem priekšlikumiem vēl nav diskutējuši, taču viņš atbalstītu izmaiņu ieviešanu, kas uzlabotu politisko sistēmu. Olšteins gan gribētu redzēt prezidenta rosinājuma detaļas. Ar šo tēmu ir saistīts arī cits jautājums - Ministru prezidenta funkciju pārskatīšana. Uzticot premjeram lielāku atbildību par ministru izvēlēšanos, būtu jāizvērtē dažādas nianses, tostarp tas, kādas būs parlamenta iespējas atlaist ministrus.