Valsts policija: par apzinātu smēķēšanu bērna klātbūtnē būtu nosakāma administratīvā atbildība  (37)

Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Nadežda Mazure paskaidroja, ka Valsts policija neatbalsta Veselības ministrijas un Ārstu biedrības priekšlikumu par kaitīgo faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iekļaušanu fiziskas vardarbības definīcijā. Tā vietā VP atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu par šādas rīcības noteikšanu kā vecāku nolaidību, par ko viņus varētu saukt pie administratīvās atbildības.

Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība vērsusies pie likumdevēja ar ierosinājumu, ka smēķēšana bērna, it īpaši zīdaiņa klātbūtnē ir noziegums. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nesen konceptuāli atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Saeima šos grozījumus skatīs otrajā lasījumā 25.aprīlī.

Laikraksts "Diena" iepriekš rakstīja, ka šobrīd ārstiem nav nekādas iespējas vērsties pret vecākiem, kuri smēķē bērnu klātbūtnē, bet šāda rīcība var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus, lemjot par definīcijas paplašināšanu, atzīmēja Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, atsaucoties uz pētījumiem, norādīja, ka tabakas dūmi šobrīd ir vislielākais veselības kaitējums Latvijā.

Grozījumiem gan nav piekritusi Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, skaidrojot, ka tādā gadījumā kriminālatbildība būtu jāpiemēro visām personām, kas smēķēs bērnu klātbūtnē. Līdz ar to rodas jautājums, vai policija tādus noziegumus var un spēs izmeklēt un vai šāds sods ir samērīgs ar nodarījumu. Kā piemēru viņa norādīja gaisa piesārņojumu Rīgā, kuru arī var uzskatīt par bērna veselībai kaitīgu faktoru. Līdz ar to kāds būtu jāsauc pie kriminālatbildības.

Savukārt Cipule uzsvēra, ka kriminālatbildība iestāsies tikai tad, ja bērnam varēs pierādīt fizisku nodarījumu un ciešanas. Sods par smēķēšanu būs paredzēts tikai bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai vecāki saprastu, ka tas nav pareizi. Piemēram, ja bērns trešo reizi gada laikā nonāks reanimācijā ar astmas lēkmi un atklāsies, ka vecāki smēķē bērna klātbūtnē, būs pamats ierosināt kriminālprocesu.

Valsts policijas pārstāve Nadežda Mazure teica, ka VP ir pret smēķēšanu bērna klātbūtnē, taču tabakas dūmu iedarbību un citus kaitīgus faktorus nav iespējams pielīdzināt fiziskai vardarbībai, jo fiziska vardarbība ir tīša apzināta rīcība, kas izpaužas spēka pielietošanā.

Krimināltiesību normas paredz, ka noziegumam jābūt tiešā saistībā ar sekām. Ja nav seku, tad nevar pierādīt vardarbības esamību. "Kā izpaudīsies sekas, ja bērns tiek vests pa ielu, kur garāmbraucošas automašīnas piesārņo gaisu, un bērns ēd ne īpaši veselīgus produktus?" retoriski norāda Mazure un piebilst, ka tāpēc policija ir pret fiziskas vardarbības definīcijas paplašināšanu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, policija kā kompromisu atbalsta šādas rīcības pielīdzināšanu vecāku nolaidībai un uzskata, ka par šādu pārkāpumu vajadzētu sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem.

Ja nolaidības rezultātā ir radušās sekas, tad var runāt par kriminālatbildību, taču, lai pierādītu tabakas dūmu iedarbību, smēķēšanai jābūt ilgstošai, proti, bērnam teju jāatrodas visu laiku vienā telpā ar smēķētāju un dūmi jāpūš viņam sejā, norādīja Mazure.

Ja nolaidībā ietvertu arī smēķēšanu bērna klātbūtnē, tad pilnīgi pietiktu ar pārkāpumu formālo sastāvu un nebūtu jāgaida sekas.Ja Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļaus normu par vecāku nolaidību, pakļaujot bērnu tabakas dūmiem, tad policija varēs sodīt pēc kodeksa panta par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, uzsvēra Mazure.

Mazure informēja, ka policija divu nedēļu laikā formulēs precīzu savu viedokli par likuma grozījumiem un to nosūtīs Iekšlietu ministrijai, kas tos iesniegs Saeimas komisijai.