ST uzskata, ka lēmums par izdošanu ir jāatliek līdz brīdim, kad ST kolēģija nolems par lietas ierosināšanu vai tomēr neierosināšanu.
Tiesa 12. aprīlī saņēmusi Čalovska konstitucionālās sūdzības, kurās izteikts lūgums apturēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas lēmuma izpildi, proti, apturēt sūdzības iesniedzēja izdošanu ASV. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka šā lēmuma izpilde varot viņam radīt pamattiesību būtisku un neatgriezenisku aizskārumu, informē ST.
ST konstatēja, ka, ņemot vērā Satversmē noteiktās pamattiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ir nepieciešams nekavējoties izlemt par izdošanas apturēšanu, izdarot to pirms ST lēmuma par lietas ierosināšanu vai atteikumu to darīt.
Tiesa secināja, ka "vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildi nepieciešams apturēt vienīgi tad, ja nav citu tiesisku līdzekļu, lai gādātu par ST nolēmuma efektīvu izpildi vai novērstu iespējamu būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām. ST process izmantojams tādējādi, lai pēc iespējas mazāk iejauktos jautājumos, par kuriem ir lēmusi vispārējās jurisdikcijas tiesa".
Vienlaikus personai ir tiesības vērsties ST savu pamattiesību aizskāruma gadījumā. Tas savukārt nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr ST izvērtē pamatotību konstitucionālajai tiesvedībai, personai ir jānodrošina tāds pamattiesību apjoms, kāds pieteikuma iesniegšanas brīdī izriet no Satversmes. Šajā gadījumā vēl Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums jautājumā par Čalovska izdošanu, norāda tiesā.
Lēmumu par tiesvedības ierosināšanu ST jāpieņem ne vēlāk par šā gada 12. jūniju.
Premjers Valdis Dombrovskis ( V) pirmdien žurnālistiem sacīja, ka Satversmes tiesas ierosinājums atlikt lēmumu par izdošanu līdz brīdim, kad ST kolēģija nolems par lietas ierosināšanu, pašlaik jāizvērtē Tieslietu ministrijai, taču valdība, visticamāk, šo aicinājumu ņems vērā.
"Ja ir bijis šāds Satversmes tiesas aicinājums, visticamāk, ka mēs to ņemsim vērā," teica Dombrovskis, gan piebilstot - ja vien Tieslietu ministrijai šajā jautājumā pēkšņi nebūs kādu ļoti nopietnu pretargumentu.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
