{1328dc0a-7e34-523a-0ccb-8a70e9ff057c}
Foto: LETA
Plūdu postījumu lielākie zaudējumi varētu būt nodarīti privātajā sektorā, savukārt ārkārtas stāvokļa izsludināšana neesot bijusi novēlota, tā piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Kučinskis kavēšanos no valsts puses ārkārtas stāvokļa izsludināšanā nesaskata, jo šāds solis esot nepieciešams tikai tad, ja vajadzīgs piespiedu kārtā evakuēt cilvēkus. Tāpat Kučinskis sacīja, ka "pašvaldību zaudējumi, ja neskaita ceļus, varētu nebūt ļoti lieli, bet lielākie postījumi varētu būt nodarīti privātajā sektorā, ļoti pozitīvi vērtējams valdības lēmums segt 50% no tiem līdzekļiem, ko pašvaldība būs kompensējusi iedzīvotājiem."

Tāpat Kučinksis sacīja, ka "lielākie naudas līdzekļi būs jāiegulda bīstamo vietu nostiprināšanā pie upēm un ekipējuma iegādē, šos uzdevumus nevar paveikt vienas pašas pašvaldības, ja Ogrei būtu par savu naudu jāpārtaisa un jānostiprina visi pilsētā esošie dambji, tad tur paliktu viss pilsētas budžets".

Pašvaldības šobrīd tikai aprēķina zaudējumus, tāpēc tos noteikt vēl ir ļoti grūti. Kučinskis uzsvēra, ka zīmīgi pēdējās nedēļās esot bijusi redzama valsts un pašvaldības nekoordinēta sadarbība, "katrs par sevi cīnījās kā lauvas, bet sadarbības nebija. To parāda arī Latgales piemērs, kad situāciju sāka reāli risināt tikai tad, kad uz pašvaldībām aizbrauc divi ministri."

Jau ziņots, ka valdība finansiāli atbalstīs šī gada pavasara plūdos cietušās pašvaldības un iedzīvotājus.

Līdz 21.jūnijam pašvaldības varēs iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aprēķinus par zaudējumiem. Pašvaldības var uzradīt gan zaudējumus, kas radušies pašvaldības īpašumiem, gan iedzīvotāju privātīpašumiem.

No visiem izdevumiem, kas būs radušies pašvaldībām palīdzot iedzīvotājiem, valsts apmaksās 50%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!