Latvijas un Azerbaidžānas savstarpējā tirdzniecība varētu attīstīties daudz straujāk un abām valstīm ir nopietni jāstrādā savstarpējās tirdzniecības palielināšanai, trešdien kopīgā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
"Mēs varētu panākt daudz lielāku tirdzniecību abās pusēs," teica Alijevs, bilstot, ka jādomā arī par investīciju projektiem, kuriem pirmie priekšlikumi jau parādījušies. "Mums nopietni ir jāstrādā pie tā, lai mēs varētu palielināt savstarpējo tirdzniecību."
Azerbaidžānas prezidents uzsvēra, ka šodien notikušās sarunas vēlreiz apliecinājušas, ka abu valstu "attiecības ir visaugstākajā līmenī". Alijevs bilda, ka valstu attiecībās nav problēmjautājumu, kā arī vērojama laba sadarbība starptautiskajās organizācijās. Vienlaikus Azerbaidžānas prezidents uzsvēra, ka savstarpējā tirdzniecība varētu attīstīties daudz straujāk.
"Latvija vērtē Azerbaidžānu kā uzticamu un ļoti svarīgu partneri Dienvidkaukāza reģionā," sacīja Valsts prezidents Bērziņš, bilstot, ka sasniegts brīdis, lai abu valstu ekonomiskās attiecības ļoti strauji paplašinātos.
Tikšanās laikā pārrunāta sadarbība transporta jomā. "Melnās jūras, Kaspijas jūras un Baltijas jūras savienošana ar transporta infrastruktūru ir ārkārtīgi svarīga," sacīja Alijevs, norādot, ka Azerbaidžāna šajā jautājumā izrāda visdažādākās iniciatīvas un tiek veidoti jauni transporta ceļi. Arī Latvijas prezidents minēja sadarbību transporta jomā, tostarp aviācijas attīstībā un "Zubr" projektā. "Tas būtu ievērojams solis uz priekšu Latvijas kā tranzītvalsts potenciāla nostiprināšanā," uzsvēra Bērziņš.
Tāpat prezidenti runājuši par enerģētiku un enerģētikas drošību Eiropas Savienībā (ES). "Domāju, ka tuvākajos gados sadarbība starp ES un Azerbaidžānu sasniegs aizvien augstāku līmeni. Protams, arī divpusēji mēs varam veidot ļoti labus tirdzniecības kanālus," teica Azerbaidžānas prezidents. Viņš sacīja, ka Azerbaidžānai ir milzīgas gāzes rezerves, proti, 2,6 triljoni kubikmetru, un tās atklāto jauno atradņu dēļ pat vēl var pieaugt.
Plaši pārrunāta arī sadarbība izglītības, veselības un kultūras jomās. Bērziņš uzsvēra izglītību kā potenciālo sadarbības formu, azerbaidžāņu jauniešiem aizvien vairāk apgūstot zinības Latvijas augstskolās. Tāpat, pēc prezidenta teiktā, Latvija var piedāvāt savu pieredzi saistībā ar sociālo aizsardzību, piemēram, pensiju sistēmas veidošanu un attīstību.
Bērziņš ielūdza Azerbaidžānas prezidentu ierasties vizītē Latvijā. Alijevs pēdējo reizi Latvijā viesojās toreizējā prezidenta Valda Zatlera prezidentūras noslēgumā.
Pēc prezidentu divpusējās un delegāciju tikšanās zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar Azerbaidžānas lauksaimniecības ministru Ismetu Abasovu parakstīja abu valstu atbildīgo ministriju vienošanos par sadarbību augu karantīnas un aizsardzības jomā.
Savukārt Bērziņš pēc tikšanās ar Alijevu piedalījās vainaga nolikšanas ceremonijā pie bijušā Azerbaidžānas prezidenta Heidara Alijeva kapa pieminekļa un godināja 1990.gadā PSRS armijas nonāvēto Azerbaidžānas iedzīvotāju piemiņu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents trešdien ar oficiālu sagaidīšanu Azerbaidžānas prezidenta pilī Zugulbā sāka divu dienu oficiālo vizīti Azerbaidžānā, kur ar valsts augstākajām amatpersonām pārrunā sadarbības paplašināšanas politiskās un ekonomiskās iespējas. Bērziņš ar plašu delegāciju, tostarp vairāk nekā 75 Latvijas uzņēmējiem, Baku ieradās jau otrdien vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
