Ceturtdien no rīta ūdens līmenis Daugavā un Gaujā sācis pazemināties, bet tas joprojām kāpj Gaujas lejtece, savukārt situācija pie Cēsīm stabilizējās un plūdi vairs neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti, ziņoja Latvijas Radio.
Gaujā pie Valmieras ūdens sācis atkāpties, savukārt Gaujas lejtecē ūdens līmenis paaugstinās, diennakts laikā aptuveni par desmit centimetriem, lielākais ūdens līmenis sasniegts Carnikavā - 2,8 metri virs stacijas nulles atzīmes, taču tas neizraisīja lielus plūdus. Ūdens līmenis vēl paaugstinās arī Aiviekstē pie Lubānas.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka ūdens līmeņa maksimums 4,95 metri Gaujā Valmieras pilsētā tika sasniegts trešdien pulksten 14:00 un nemainīgs noturējās sešas stundas, bet kopš trešdienas vakara ūdens līmenis turpina lēnām kristies. Pēc LVĢMC operatīvās informācijas ceturtdien pulksten 11:00 ūdens līmeņa atzīme Gaujā Valmieras pilsētā ir 4,87 metri, portālu "Delfi" informēja Valmieras pašvaldība.
2010.gada pavasara palu maksimālā ūdens līmeņa atzīme 4,81 metri Valmierā šogad tika sasniegta otrdien pulksten 19.45. Naktī uz trešdienu ik stundu tika sasniegti arvien jauni ūdens līmeņa rekordi, kas nebija pieredzēti kopš 1956. gada, kad maksimālais ūdens līmenis Valmierā bija 5,53 metri.
Joprojām augstais ūdens līmenis Gaujā iespaido arī gruntsūdens līmeni potenciāli applūstošajās teritorijās, piepildot daudzdzīvokļu namu pagrabus, taču neradot draudus ilgstošai elektroenerģijas piegādes atslēgšanai.
Ņemot vērā, ka Gauja pilnībā ir piepildījusi lietusūdens savākšanas kanalizāciju, un arī augstā gruntsūdens līmeņa dēļ pastāv izskalojumu risks zem ceļiem, satiksmi ierobežojums Linarda Laicena un Rūpniecības ielās saglabāsies vēl tuvākajās dienās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja, ka Cēsīs situācija stabilizējas un
"Latvijas Valsts ceļi" informēja, ka plūdu dēļ slēgti vairāki vietējās nozīmes autoceļi Jelgavas, Apes, Balvu, Daugavpils, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Cēsu, Līvānu, Krāslavas un Rugāju novados. Pirms slēgtajiem vai applūdušajiem ceļu posmiem tiek izvietotas ceļa zīmes un nodrošināts apbraucamais ceļš.
Plūdiem pieņemoties spēkā, var applūst arī citi ceļi, kas ir upju vai citu ūdenstilpņu tuvumā. Tas attiecas pārsvarā uz vietējās nozīmes ceļiem, kuru pastāvīgie lietotāji ir labi informēti par šo ceļu iespējamo pagaidu slēgšanu. Applūšanas riskam pakļautie ceļi ir apzināti un atbildīgie dienesti kontrolē situāciju.
Jau ziņots, ka, appludinot dzeramā ūdens akas Cēsu pilsētā, plūdi trešdien vakarā nopietni sāka apdraudēt dzeramā ūdens ieguves iespējas.
Plaši plūdi Latvija sākās pagājušajā nedēļā, kritiskākā situācija bijusi Ogres un Daugavpils apkaimē. Valdība nolēmusi palīdzēt plūdu skartajām pašvaldībām, bet Daugavpilī un Daugavpils novadā izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!