Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ ir gatavs atkāpties no amata, žurnālistiem sacīja RP frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters.
Ķīļa pārstāvis Reinis Tukišs žurnālistiem savukārt apliecināja, ka ministrs gatavs demisionēt, ja viņa sāktajām reformām būs nodrošināta pēctecība.
Ķīlis pirmdien informējis RP Saeimas frakciju un valdi, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja tiek nodrošināta politiskā pēctecība ministrijā un turpinātas iesāktās reformas.
"Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes – divās no tām, būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības ministra amatā ir bijusi milzu slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums. Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt darbu uz 200% slodzi, kā tas būtu nepieciešams šajā nozare. Tomēr vēlos būt pārliecināts, ka ministrijās darbs turpināsies iesāktā virzienā un valstij nepieciešamas reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk," norāda Ķīlis.
RP paziņojumā medijiem norādīts, ka Ķīla demisijas gadījumā Reformu partijas Saeimas frakcija un valde lēmusi virzīt ministra amatam Vjačeslavu Dombrovski, kas ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks. Dombrovskis ieguvis ekonomikas doktora grādu Klarka Universitātē ASV, brīvi pārvalda trīs valodas.
"No koalīcijas partneriem sagaidām atbalstu mūsu nākamajam ministra kandidātam. Saskaņā ar koalīcijas līgumu Izglītības un zinātnes ministrija atrodas Reformu partijas pārziņā, un mēs nodrošināsim tās darbību un iesākto reformu pēctecību," norāda frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Demiters.
Vjačeslavs Dombrovskis pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz ministra amatu gadījumā, ja viņa kandidatūra gūs Saeimas vairākuma atbalstu.
Viņš apliecināja gatavību turpināt un pabeigt Ķīļa iesāktās reformas izglītības jomā, īpaši, ņemot vērā, ka reformas bijusi viena no galvenajām RP programmas sastāvdaļām.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda pārliecību, ka esošais koalīcijas līgums nav jāmaina un atbildībai par izglītības jomu jāpaliek RP pārziņā.
Par to, vai Vjačeslavam Dombrovskim izdosies saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, skaidrāk būs zināms otrdien, kad viņam paredzētas tikšanās ar visām koalīcijas frakcijām.
Ja viņš gūs koalīcijas atbalstu, tad balsojums par viņa apstiprināšanu varētu būt jau ceturtdien, sacīja premjers.
Premjeram ar Ķīli bijusi personīga saruna, un tajā viņš guvis apliecinājumu, ka ministrs gatavs demisionēt tieši veselības sarežģījumu dēļ.
Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pārstāvis deputāts Gaidis Bērziņš uz jautājumu, vai frakcijai ir ambīcijas uz ministra amatu, tieši neatbildēja, sakot, ka frakcija izjautās Vjačeslavu Dombrovski otrdien, kad tā cer sadzirdēt atbildes uz to interesējošajiem jautājumiem, piemēram, par reģionālo augstskolu nākotni un vienu no Ķīļa reformām - valodu lietojuma paplašināšanu augstskolu darbā.
Pēc tikšanās ar Vjačeslavu Dombrovski NA pieņemšot savu gala lēmumu, piebilda Bērziņš.
Savukārt neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins teica, ka neredz iemeslus, kāpēc lai neatbalstītu Vjačeslava Dombrovska kandidatūru ministra amatam, taču arī deputāti plāno ar viņu pārrunāt jautājumus par nozares aktualitātēm.
Par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā Vjačeslavs Dombrovskis nosaucis skolotāju motivācijas programmu – skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums, jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.
RP frakcija un valde ar ministru, kurš darbā nav bijis jau ilgāk par mēnesi, pirmdien sazinājās telefoniski, jo viņš esot ārstniecības iestādē uz kārtējām veselības pārbaudēm.
Ministrs nav darbā jau kopš marta vidus. Ilgāku laiku Ķīlis ārstējās arī pērnā gada beigās, kad viņš piedzīvoja sirds operāciju.
Veselības problēmu dēļ viņš nevarēja piedalīties sarunās ar augstskolu pārstāvjiem, lai pārrunātu plānoto finansējuma pārdali kvalitatīvākajām studiju programmām.
Pašreizējo izglītības un zinātnes ministru ir izvirzījusi RP, lai arī viņš nav šīs partijas biedrs.
Nacionālā apvienība jau izteikusi gatavību reālas ministru maiņas gadījumā ņemt IZM savā pārziņā.
Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses.
Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
