Premjers atzīst Vjačeslavu Dombrovski par piemērotu kandidātu izglītības ministra amatam un sagaida reformas  (52)

„Uzskatu, ka Vjačeslavs Dombrovskis varētu būt pietiekami piemērots un kompetents kandidāts šim amatam, jo viņam ir gan akadēmiskā darba pieredze kā augstskolas mācībspēkam, viņam ir arī ekonomista izglītība, kas ministra darbā daudz palīdz, jo izglītības darbā jārisina daudzi jautājumi, kas saistīti ar ekonomiskiem jautājumiem - izglītības finansēšanu, nodarbinātību," otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja premjers.

Premjers cer, ka jaunā izglītības un zinātnes ministra viņš prioritātes būs profesionālās izglītības reforma un augstākās izglītības jautājumi.

Tāpat premjers žurnālistiem atklāja, ka „ar ministra kandidātu esam jau parunājuši kā vajadzētu turpināt izglītības darbu. Prioritātes ir profesionālās izglītības reforma, tātad virzība uz duālās izglītības sistēmu pēc Vācijas un Austrijas modeļa, kas daudz tiešākā veidā sasaista mūsu profesionālās izglītības piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu. Neapšaubāmi prioritāte ir arī izglītības kvalitātes jautājumi."

Dombrovskis arī norādīja, ka „līdz šim viena no lielākajām problēmām bija samilzušais konflikts ar nozari. Jaunajam ministram vajadzētu šīs attiecības normalizēt un dažāda veida reformu idejas virzīt dialogā ar nozari, nevis konfrontējošā veidā."

Jau vēstīts, ka līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ ir gatavs atkāpties no amata, žurnālistiem pirmdien sacīja RP frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters.

Ķīlis atzinis, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja tiek nodrošināta politiskā pēctecība ministrijā un turpinātas iesāktās reformas.

Vjačeslavs Dombrovskis par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā nosaucis skolotāju motivācijas programmu - skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums, kā arī to, ka ir jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.

Pats Ķīlis nav darbā jau kopš marta vidus. Ilgāku laiku Ķīlis ārstējās arī pērnā gada beigās, kad viņš piedzīvoja sirds operāciju.

Veselības problēmu dēļ viņš nevarēja piedalīties sarunās ar augstskolu pārstāvjiem, lai pārrunātu plānoto finansējuma pārdali kvalitatīvākajām studiju programmām.

Pašreizējo izglītības un zinātnes ministru ir izvirzījusi RP, lai arī viņš nav šīs partijas biedrs.

Nacionālā apvienība jau izteikusi gatavību reālas ministru maiņas gadījumā ņemt IZM savā pārziņā. Premjers jau iepriekš atzinis, ka esošais koalīcijas līgums nav jāmaina un atbildībai par izglītības jomu jāpaliek RP pārziņā.

Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses.

Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.