Saeimas deputātu vairākums ceturtdien apstiprināja izglītības un zinātnes ministra amatā līdzšinējo Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītāju un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.
Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 46 deputāti, pret bija 28, neviens neatturējās.
Par Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu amatā nobalsoja koalīcijas pārstāvji no "Vienotības", RP, Nacionālās apvienības (NA) frakcijām un neatkarīgie deputāti, bet pret nobalsoja visi klātesošie "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputāti. Šajā balsojumā nepiedalījās Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kā arī Imants Parādnieks (NA).
Jaunievēlētais ministrs gan ironiski pauda pārsteigumu par vienbalsīgu "Saskaņas centra" frakcijas balsojumu pret viņa kandidatūru, "ņemot vērā manu tautību".
SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, paužot frakcijas viedokli, skaidroja, SC balsojis pret viņa kandidatūru ministra amatam, jo Vjačeslavam Dombrovskim neesot īsta priekšstata, ko darīt izglītības un zinātnes ministra amatā.
Tāpēc, visticamāk, nozares politiskajā vadībā turpināsies "nekārtības", kas sākušās nu jau bijušā ministra Roberta Ķīļa laikā.
Tāpat SC esot ziņas, ka izglītības nozarē esot visai vienaldzīga attieksme pret Vjačeslavu Dombrovski, atzina Agešins.
"Tāpēc mēs, SC frakcija, šodien nobalsojām pret viņa kandidatūru," viņš piebilda.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāte Iveta Grigule, skaidrojot frakcijas atturēšanos piedalīties balsojumā par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu amatā, teica, ka RP netiekot galā ar savā pārziņā esošo ministriju vadību, kas visvairāk izpaužas tieši izglītības un zinātnes jomu pārraudzībā.
RP "haotisko darbību" un "populistiskos saukļus" pamanījusi arī sabiedrība, kas izpaužas tās atbalsta trūkumā - pēdējie pētījumi liecina, ka RP atbalstītu tikai 1,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, teica deputāte.
Pēc ZZS domām, izglītības un zinātnes nozari būtu vajadzējis uzticēt Nacionālajai apvienībai, teica Grigule.
Premjers pēc balsojuma sveica jaunievēlēto izglītības un zinātnes ministru un uzsvēra, ka šajās jomās darāmā būs daudz, sākot ar augstskolu studiju virzienu akreditāciju, kā arī profesionālās izglītības sasaisti ar vajadzībām darba tirgū un zinātnes inovāciju veicināšanu.
Vjačeslavs Dombrovskis pauda apņēmību šos uzdevumus pildīt un uzsvēra, ka ir "citu metožu cilvēks" - vērsts uz konstruktīvu dialogu ar visiem sarunās iesaistītajiem cilvēkiem, tostarp arī ideju pretiniekiem Saeimā. To apliecinājis, piemēram, komplicēto Būvniecības likuma izmaiņu pieņemšanas process, paredzot noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai.
Vjačeslavs Dombrovskis pašlaik Saeimas deputāta mandātu vēl nenoliks, savukārt RP frakcijas vadību drīzumā pārņems deputāts Edmunds Demiters, bet viņa vietniece būs Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pirms balsojuma teica, ka Vjačeslavam Dombrovskim ir akadēmiskā pieredze, savukārt ekonomiskā izglītība palīdzēs risināt izglītības un zinātnes jomas finanšu problemātiku.
Premjers pauda cerību, ka nākamais ministrs spēs prasmīgi virzīt augstskolu studiju programmu akreditācijas programmu un citus sasāpējušos jautājumus.
Pēc pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas Reformu partijas izvirzītais pēctecis amatā Vjačeslavs Dombrovskis (RP) otrdien pēc tikšanās ar visām koalīcijas partneru frakcijām saņēmis atbalstu apstiprināšanai izglītības ministra amatā.
Dombrovskis uzsvēris, ka turpinās Ķīļa iesāktās reformas, taču ar atšķirīgām metodēm, proti, meklējot konstruktīvu dialogu ar visām izglītības un zinātnes nozarēm iesaistītajām institūcijām.
Viņš par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā nosaucis skolotāju motivācijas programmu - skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums, kā arī to, ka ir jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.
Koalīcijas partneri atbalstu Dombrovska kandidatūrai uz šo amatu solīja jau otrdien.
"Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns pēc frakcijas tikšanās ar Dombrovski teica, ka ministra amata kandidāts spēja atbildēt uz daudziem frakcijas deputātu jautājumiem gan par jaunieša bezdarbu, gan par eksakto zinātņu attīstību, augstākās izglītības problēmām, kā arī uzklausīja "Vienotības" deputātu ierosinājumus. Ceturtdien arī "Vienotības" frakcija, tāpat, kā Nacionālā apvienība un neatkarīgo deputātu grupa atbalstīs Dombrovski ministra amatā.
Arī Nacionālā apvienība (NA) gatava atbalstīt Dombrovska kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam, pēc tikšanās ar izvirzīto kandidātu žurnālistiem sacīja viens no NA līderiem Raivis Dzintars.
Iepriekš tieši Nacionālā apvienība izteikusi gatavību reālas ministru maiņas gadījumā ņemt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) savā pārziņā. Tomēr pēc abu pušu tikšanās Dzintars teica, ka RP ir uzņēmusies atbildību par izglītības un zinātnes nozarēm, tāpēc bija divas alternatīvas - vai nu darbu turpina Ķīlis, vai arī jāuzticas RP izvēlei - Vjačeslava Dombrovska kandidatūrai, sacīja Dzintars.
Jau vēstīts, ka pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ ir nolēma atkāpties no amata.
Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses.
Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
