Saeimas deputātu vairākums ceturtdien atbalstīja opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ieceri noteikt līdzatbildīgās komisijas, kuras izskatīs grozījumus pašvaldību deputāta statusa likumā, kas aizliegtu par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētiem deputātiem piedalīties pašvaldību darbā.
ZZS rosināja par līdzatbildīgajām komisijām noteikt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Juridisko komisiju, pamatojot šo ideju ar to, ka priekšlikumam nepieciešama rūpīga izpēte un diskusijas. Vairāki koalīcijas deputāti to tulkoja kā ZZS vēlmi novilcināt par "Lemberga likumu" dēvētā projekta ātru pieņemšanu jau līdz 1.jūnijā paredzētajam pašvaldību vēlēšanām.
Par šo ZZS ieceri nobalsoja 49 deputāti no ZZS, "Saskaņas centra" (SC), Nacionālās apvienības (NA) frakcijām, bet pret bija 38 – no "Vienotības", Reformu partijas (RP) frakcijām un Einārs Cilinskis (NA). Seši tautas kalpi atturējās, bet pieci, ieskaitot Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, nebalsoja par šo ZZS priekšlikumu.
"Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins pauda, ka bija prognozējis diskusijas par šo likumprojektu, taču šī ZZS ierosinājuma mērķis ir skaidrs – "lai likumprojekts būtu pieņemts pēc iespējas vēlāk", ne līdz 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Tāpat arī Juridiskās komisijas vadītājas vietniece Inese Lībiņa – Egnere (RP) pauda neizpratni, kāpēc ZZS vēlas uzlikt atbildību Juridiskajai komisijai šajā jautājumā.
"Vienotības" deputāte Lolita Čigāne skaidroja, ka patlaban pašvaldību vēlēšanās nedrīkst kandidēt un tātad arī tikt ievēlētas personas, kas sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Tomēr, ņemot vērā tiesu procesu ilgumu, šī norma praksē nozīmē, ka pašvaldības domju darbu tiešā veidā var ietekmēt personas, kurām izvirzītas apsūdzības smagos kriminālnoziegumos, kuri pastrādāti, personām esot domes deputāta krēslā.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka šīs idejas parādīšanās "piecas minūtes pirms pašvaldību vēlēšanām" rada pārdomas par īstajiem tās iemesliem.
"Jautājums, kāpēc par to nerunājām varbūt gadu vai divus gadus atpakaļ," teica Brigmanis.
Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) teica, ka likumprojektā piedāvātā kārtība nedarbojas nevienā ES valstī, tāpēc detalizēti jāvērtē, vai šāda "revolucionāra novitāte" vajadzīga. Dolgopolovs pauda, ka deputātiem rūpīgi būtu jāvērtē ieilgušu tiesvedības procesu mazināšanas iespējas.
Jau ziņots, ka priekšlikums paredz, ka informācijai par kriminālvajāšanu, uz kā pamata deputātam liegt darboties pašvaldībā, jābūt prokurora sniegtai un reģistrētai attiecīgajā pašvaldībā. Iepriekš darba grupa vienojusies par to, ka deputātam uz atstādināšanas laiku atalgojumu nevis neizmaksā, bet samazina par 50%.
Čigāne jau iepriekš norādījusi, ka šādas izmaiņas neattiecinās īpašu kārtību tikai uz pašvaldības deputātiem, jo attiecībā uz Saeimas deputātiem šāda norma darbojas jau pašlaik.
"Svarīgi atcerēties, ka kriminālvajāšana tiek uzsākta tikai tad, ja kriminālprocesa ietvaros savākta pietiekama, pamatīga pierādījumu bāze, kas ļāvusi aizdomās turētai personai izvirzīt nopietnas apsūdzības. Tāpēc atrunāties ar parasto – nav notiesāts, nav vainīgs, ir nevietā," norādījusi Čigāne.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītāja vietnieks Māris Kučinskis gan iepriekš jau paudis, ka šie likuma grozījumi ir nesamērīgi un politizēti, jo speciāli gatavoti "kādiem cilvēkiem Ventspilī un arī Jūrmalā", kas nebūt nav laba prakse.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
