Latvijā naida noziegumi visbiežāk izpaužas kā naida runa – aizvainojoši komentāri par kādu noteiktu tautību vai rasi, atsevišķos gadījumos netieši draudot ar vardarbību, un tās autori galvenokārt ir jauni vīrieši, kuri nepārstāv radikāli un ekstrēmistiski orientētas organizācijas un kustības, secinājusi Drošības policija (DP).
DP darbības pārskatā par 2012.gadu teikts, ka lielākā daļa naida runas incidentu fiksēta plašsaziņas līdzekļu lasītāju forumos internetā un galvenie naida runu veicinošie apstākļi ir plaisa starp pieaugošo interneta nozīmi sabiedrībā un nepilnīgo izpratni par uzvedības kultūru un atbildību šajā vidē, ko sekmē informācijas tehnoloģiju sniegtā šķietamā anonimitāte.
DP arī norāda, ka pastāv sakarība starp ziņu atspoguļojuma kvalitāti un izsauktās reakcijas asumu - lielākā agresija novērota pie sensacionālām, uz rezonansi vērstām ziņām par sabiedrībā jūtīgām sociālpolitiskām tēmām - pilsonības, naturalizācijas un valodas jautājumiem, Otrā pasaules kara vēsturi, minoritāšu tiesībām un citām.
Iedzīvotāju naidīgumu internetā mēdz izmantot arī atsevišķas organizācijas, kustības un plašsaziņas līdzekļi, kuri politisku mērķu vārdā ir ieinteresēti mākslīgi uzturēt sabiedrībā ideoloģiskos pretnostatījumus, etnisko un sociālo spriedzi.
Analizējot iespējamos terorisma draudus Latvijā, DP pārskatā par 2012.gadu norādījusi, ka situācija Latvijā ir salīdzinoši mierīga un pašlaik nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par iespējamām būtiskām pārmaiņām tuvākajā nākotnē.
Analizējot Krievijas tautiešu politiku Latvijā, DP prognozējusi, ka iepriekš dibinātā organizācija "Nepilsoņu kongress" izdarīs spiedienu, lai Saeima un valdība mainītu līdzšinējo politiku nepilsoņu jautājumā. Ārpolitiski tiks izplatīta informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, un tā tiks mēģināts panākt starptautiskās sabiedrības iesaistīšanos šajā jautājumā.
DP arī atzīmē, ka Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītās Latvijas organizācijas, un aktīvisti atsevišķos gadījumos piesavinās fonda līdzekļus un izmanto tos personīgā materiālā labuma gūšanai.
Šim nolūkam tiek izmantotas shēmas vai pieteikts lielāks finansējums, nekā faktiski nepieciešams. DP norāda, ka tradicionāli Krievijas finansējums tiek piešķirts tautiešu politikas ietvaros tiem projektiem un aktivitātēm, kas spēj sekmēt tautiešu politikas īstenošanu ārvalstīs.
Centieni iegūt šos fondu līdzekļus rada konkurenci starp Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītajām organizācijām, un norāda, ka tieši finansiālā ieinteresētība ir viens no motīviem, iesaistoties tautiešu politikā.
Tāpat norādīts, ka Latvijas skolu jaunieši un viņu pedagogi dodas ekskursijās uz Krieviju, viņiem tiek apmaksātas nometnes Krievijā, kur viņi tiek apmācīti militāra rakstura nometnēs, viņiem tiek sniegtas apmācības politiskajās tehnoloģijās, sabiedriskajās attiecībās, organizāciju veidošanā un vadīšanā, kā arī viņi tiek iesaistīti valstu jauniešu organizāciju savstarpējā sadarbībā.
Pēc tam no jauniešiem tiek atlasīti labākie, lai viņi vēlāk nonāktu varas elitē un tā īstenotu Krievijas interesēm atbilstošu politiku. DP norāda, ka Latvijasjauniešu studijas Krievijā rada atsevišķus pretizlūkošanas riskus, jo par ārvalstu augstskolu studentiem interesi izrāda Krievijas drošības dienesti.
DP pārskatā anlizētas arī citas jomas, piemēram, pretdarbība radikālo un ekstrēmistisko organizāciju darbībai, valsts noslēpuma aizsardzība, migrācijas procesu kontrole, stratēģiskās nozīmes preču un masu iznīcināšanas ieroču izplatības kontrole, kā arī amatpersonu aizsardzība un citas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
