Drošības policijai uztic vērtēt Rubika izteikumus par 1949.gada represijām  (240)

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga teica, ka iesniegums bija adresēts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, taču vakar tas pēc piekritības pārsūtīts izvērtēšanai Drošības policijā. Iesniegums DP pagaidām nav saņemts, noskaidroja DP.

Laikraksts "Latvijas Avīze" raksta, ka 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks.

"Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," ziņu sižetā klāstījis Rubiks. Arī uzrunā sociālistu tradicionālajā 1.maija mītiņā viņš noliedza okupācijas faktu - Latvijas pievienošana PSRS, viņaprāt, bijusi tikpat brīvprātīga kā iestāšanās Eiropas Savienībā.

Sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Kaprāns laikrakstam atgādinājis, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci.

Pats Rubiks no saviem vārdiem neatkāpjas un uzskata, ka neko nav pārkāpis. "Deportācijas neveica kāds no meža iznākušais, bet gan tā laika oficiālās iestādes, balstoties uz likumiem," telefonsarunā laikrakstam teica eirodeputāts. Viņaprāt, uz tā laika notikumiem esot jāskatās tā laika acīm, nevis no šodienas skatpunkta.

Krimināllikuma 74.1 pants paredz, ka par nozieguma pret cilvēci publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.