LET_3027183
Foto: LETA
Gadu pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma Otrā pasaules kara veterāniem panākt izlīgumu un veicināt sabiedrības saliedētību abās pusēs karojušie sirmgalvji 8.maijā kopīgi noliks ziedus Brāļu kapos. 9.maiju viņi pavadīs atšķirīgi, katras puses pārstāvji prezidenta attieksmi pret 9.maiju traktē atšķirīgi un vieniem tā ir "diena, ko svin visa pasaule", kamēr citiem tie noteikti ir "tikai Krievijas svētki".


Otrais pasaules karš Eiropā beidzās ar Vācijas padošanos 1945.gada 8.maijā, un pasaulē šo dienu atzīmē kā karā kritušo piemiņas dienu. Savukārt kaimiņzemē Krievijā ar pompu atzīmē 9.maiju, kad Padomju vara un tās sabiedrotie guva uzvaru pār Vāciju, bet Latvijā sākās padomju okupācijas gadi.

Pēc neatkarības atjaunošanas 9.maijs Latvijā kļuvis par strīdīgu datumu. Sarkanās armijas rindās karojušie veterāni šajā dienā ar ziediem pulcējas Rīgā, pie Uzvaras pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Pēdējos gados šajās svinībās piedalās arī aizvien vairāk krieviski runājošu jauniešu. Šie pasākumi sabiedrībā tiek vērtēti neviennozīmīgi, tos asi nosoda un dēvē par integrācijas politikas neveiksmi, padomju varas un okupantu slavināšanu. Savukārt pretējās puses pārstāvji uzskata, ka piemin karā kritušos un uzvaru pār Vāciju, nepieminot to, ka ar šo uzvaru tika okupēta Latvijas valsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!