Saeima atbalsta dubultpilsonības ieviešanu  (50)

Par nobalsoja 54 deputāti, pret - 27.

Par nobalsoja 54 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas, Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām un neatkarīgie deputāti, bet pret - 27 tautas kalpi no "Saskaņas Centra" frakcijas.

Saeimas deputāti ceturtdien plenārsēdē skatīja uz galīgo lasījumu iesniegtos 93 priekšlikumus, kas bija iesniegti Pilsonības likuma grozījumiem.

Viens no atbalstītajiem priekšlikumiem paredz, ka tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni tostarp saglabā personas, kuras 1940.gada 17.jūnijā bijušas Latvijas pilsoņi un spēj apliecināt, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājuši Latviju glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma. To vienbalsīgi atbalstīja visi klātesošie deputāti, tostarp arī visi "Saskaņas centra" deputāti. Par to Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) izteicās, ka šis viedoklis bijis atšķirīgs no līdzšinējas SC pozīcijai, neatzīstot Latvijas okupāciju.

Par apjomīgajiem Pilsonības likuma grozījumiem daudz iebildumu izteica Saeimas opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) frakcija. Tās vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka jaunais likums veicināšot pilsoņu segregāciju un padziļināšot sabiedrības sašķelšanos. Viņš minēja piemēru, ka likums paredz pāriet no pilsoniskas nācijas uz etniskas nācijas koncepciju, nosakot, ka pie Latvijas valsts nācijas pieder latvieši. Agešinu papildināja frakcijas biedrs Igors Pimenovs, paužot, ka likums paredz "mazo un lielo brāļu principu".

Pilsonības likuma grozījumu izstrādes apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais ( V) savukārt pauda gandarījumu par ilgstošo un izsvērto likuma grozījumu pieņemšanas procesu, kurā bija iesaistīti daudzi savas jomas eksperti.

Pilsonības likuma grozījumi izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā. Darbs pie apjomīgās Pilsonības likuma reformas ilga teju divus gadus, ciešā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot tādu likumu, kas atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas, teikts likumprojekta anotācijā.

Pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likums tā 1998.gada redakcijā, taču tā vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus, norādīts anotācijā.

Trešajā lasījumā Saeimā pieņemtajā likumā noteikts to personu loks, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, likums nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī tas dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem.

Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Atzīstot dubulto pilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Trešajā lasījumā likumprojektā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām pievienojot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie cilvēki, kuri ieguvuši iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kuri noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu, ka ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Tāpat pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka izteiktu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Paredzēts, ka grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī - līdz ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis iepriekš pieļāva, ka likuma grozījumus, ko bija paredzēts pieņemt jau līdz šā gada sākumam, varētu ieviest līdz Jāņiem.