Par šī likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 38 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas, kā arī Einārs Cilinskis, Dzintars Kudums, Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis no NA, bet pret bija 41 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" (SC) frakcijām un pieci koalīcijas deputāti no NA frakcijas. Vēl pieci NA frakcijas deputāti balsojumā atturējās.
Līdz ar to, ka šis priekšlikums otrajā lasījumā ir noraidīts, šajā Saeimas sesijā, kas ilgs līdz Jāņiem, to var skatīt atkārtoti gadījumā, ja tajā būs kādas izmaiņas. Šo likumprojektu negrozītā veidā var skatīt nākamajā sesijā, paredz Saeimas Kārtības rullis.
Pirms balsojuma par šo likumprojektu Saeimā atkal bija teju divas stundas ilgas debates.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka rosinātās izmaiņas ir tikai sīka ieriebšana Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, pret kuru izvirzītas vairākas apsūdzības. Tā vietā Dzintars aicināja tieslietu ministru Jāni Bordānu (NA) padarīt efektīvāku tiesu darbu, lai dažādu krimināllietu izskatīšana bezgalīgi neieilgtu. Viņa frakcijas biedrs Jānis Dombrava (NA) rosināja noteikt konkrētus pret deputātiem ierosinātu krimināllietu izskatīšanas termiņus, lai novērstu tādus gadījumus, ka konkrētu krimināllietu izskatīšana ilgst vairākus gadus, taču deputāts pat gadījumā, ja atzīts par nevainīgu, ilgstoši nevarētu darboties.
Savukārt Andrejs Elksniņš (SC) šo ieceri apzīmēja ar vārdiem "šķībi, greizi un nepareizi" – un norādīja, ka "Vienotība" tos iniciējusi, lai ieriebtu Lembergam un bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam. To gan noraidīja šīs likumdošanas iniciatīvas autore Lolita Čigāne (V), kura teica, ka tieši tie cilvēki, kuri apgalvo, ka šādi likuma grozījumi rosināti atsevišķu cilvēku sodīšanai, ir šo atsevišķo cilvēku "interešu lobētāji".
Savukārt RP frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere debašu laikā rosināja šādu likumprojektu nodot tautas nobalsošanai, jo deputātu personīgās intereses apgrūtinot likumprojekta pieņemšanu.
Šo iniciatīvu šonedēļ atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija un iepriekš arī par tās virzību atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pēc opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas ierosinājuma deputāti par līdzatbildīgajām komisijām šī likumprojekta virzībai noteica arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Juridisko komisiju.
Pēc šī ierosinājuma ZZS saņēma kritiku par vēlmi novilcināt par "Lemberga likumu" dēvēto grozījumu pieņemšanu. Piemēram, "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins teica, ka ZZS šādi rīkojušies, "lai likumprojekts būtu pieņemts pēc iespējas vēlāk", ne līdz 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Šie likuma grozījumi ir atbalstāmi, taču tie prasa grozīt arī Prokuratūras likumu un Kriminālprocesa likumu, kā arī likumdošanā jāparedz pilnvarās ierobežotā deputāta aizvietošana pašvaldības domē un citas nianses, iepriekš izteikusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V).
Savukārt opozīcijas pārstāve Ilona Jurševska (ZZS) atzina, ka šādi ierobežojumi var ietekmēt deputāta darbu pat vairāku sasaukumu laikā. Tādējādi šie ierobežojumi jau darbotos kā kriminālsods, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju. Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) izteicās, ka ar šādiem ierobežojumiem iecerēta kārtība, kāda nav nevienā citā Eiropas valstī.
Likumprojekts paredz aizliegt smagos un sevišķi smagos noziegumos apsūdzētiem deputātiem piedalīties pašvaldību darbā.
"Vienotības" deputāte Lolita Čigāne iepriekš skaidroja, ka patlaban pašvaldību vēlēšanās nedrīkst kandidēt un tātad arī tikt ievēlētas personas, kas sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Tomēr, ņemot vērā tiesu procesu ilgumu, šī norma praksē nozīmē, ka pašvaldības domju darbu tiešā veidā var ietekmēt personas, kurām izvirzītas apsūdzības smagos kriminālnoziegumos, kuri pastrādāti, personām esot domes deputāta krēslā.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka šīs idejas parādīšanās "piecas minūtes pirms pašvaldību vēlēšanām" rada pārdomas par īstajiem tās iemesliem.
"Jautājums, kāpēc par to nerunājām varbūt gadu vai divus gadus atpakaļ," teica Brigmanis.
Sākotnēji priekšlikumos tika rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, tā vietā paredzot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par ko maksimālais sods pārsniedz trīs gadus cietumā.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku.
VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
