Trīs jautājumi Rīgas mēra amata kandidātiem: vairāk kultūras un mazāk aizliegumu  (976)

Portāls "Delfi" piedāvā Rīgas mēra amata kandidātu atbildes uz šiem jautājumiem.

Ja vadīsiet pilsētu turpmākajos četros gados, vai Rīgā varētu iedibināt kādu jaunu, līdz šim nebijušu tradīciju? Kāda tā būtu?

"Vienotības" saraksta līdere Rīgā Sarmīte Ēlerte atbildēja, ka ieviestu ikgadēju balvu Rīgas uzņēmējam, kurš radījis visvairāk labāk atalgotu darbavietu – spējis palielināt gan darba vietu skaitu, gan atalgojumu.

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) mēra amata kandidāts Armands Krauze pauda, ka ierosinātu Rīgā jaunu un nebijušu tradīciju, kāda notiek daudzās piejūras pilsētās Latvijā – jūras un zvejnieku svētkus.

Savukārt Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts Guntis Belēvičs par jaunieviešamu tradīciju nosauca Rīgas pilsētas Dziesmusvētkus katru gadu.
"Starp Vispārējiem un skolēnu dziesmu un deju svētkiem rīkosim Rīgas dziesmu un deju svētkus. Ikgadēja kopā nākšana ar dziesmu stiprinās tautas vienotību un nacionālo garu, kas šobrīd Latvijas nākotnei ir izšķiroši svarīgi," klāstījis Belēvičs.

Reformu partijas (RP) Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne paudusi, ka primāri būtu rūpēties, kopt un attīstīt jau esošās tradīcijas, lai pilsētas vārds skanētu maksimāli interesanti un kvalitatīvi. Piemēram festivālu "Staro Rīga" kvalitātes un skanējuma ziņā varētu pārvērst par Eiropas mēroga notikumu. Tāpat, ņemot vērā, ka Rīga ir dažādu kultūru pilsēta, būtu vērts izsvērt domu par Rīgas starpkultūru festivālu, kurš varētu visā kršāņuma parādīt visas tās kultūras, kas ir savijušās kopā Rīgā.

Nacionālās apvienības (NA) mēra amata kandidāte Baiba Broka pauda, ka Rīgai ir vajadzīgas lielas un starptautiski rezonējošas iniciatīvas, lai celtu galvaspilsētas starptautisko atpazīstamību, piesaistītu tūristus ne tikai sezonas laikā un atbalstītu Latvijas un Rīgas radošās industrijas. Tāpēc NA iedibināt Latviešu valodas svētkus, kā arī atjaunot tradīciju svinēt Ģimenes svētkus.

"Rīgas domei vajag būt Ģimenes svētku galvenajam rosinātājam un aicināt tajos ap ģimenes un tradicionālajām sabiedrības pamatvērtībām vienoties gan kristīgās konfesijas, gan laicīgas, ģimeni atbalstošas organizācijas, gan cilvēkus, kuriem nozīmīga ir latviešu tradicionālās dzīvesziņas prakse," norādījusi Broka.

"Saskaņas centrs" līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsver, ka šajā sasaukumā ir iedibinātas vairākas tradīcijas, kas tagad jau kļuvušas populāras un rīdzinieku iecienītas. Piemēram, Rīgā pirmo reizi kopīgi tika svinēti Līgo svētki krastmalā, un tagad gadu no gada tie pulcē arvien vairāk apmeklētāju. Arī šogad tie notiks ar Maestro Raimonda Paula piedalīšanos.

"Rīdzinieku un pilsētas viesu vidū ir kļuvis populāri arī kopā sagaidīt Jauno gadu un noskatīties svētku uguņošanu. Agrāk tas notika pie Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa, bet nu šī vieta jau vairs nespēj uzņemt visus apmeklētājus, tāpēc esam pārcēluši Jaunā gada sagaidīšanas svinības uz krastmalu. Šogad pirmo reizi tik vērienīgi atzīmējām Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu, kad daudzi pasākumi notika ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Tieši šo tradīciju gribam turpināt - lai 4. maijs būtu svētki, kurus cilvēki svin kopā ar ģimeni, apmeklējot dažādus pasākumus, koncertus, piedaloties sportiskās aktivitātēs," sacīja Ušakovs.

Pilsētas vidē dažādas darbības ierobežo vai aizliedz likums. Lūgti nosaukt vienu ierobežojumu, ko Rīgā varētu pārskatīt/atcelt, kā arī kādu apstākli, ko ar aizlieguma/ierobežojuma palīdzību būtu nepieciešams izskaust, mēra amata kandidāti sniedza dažādas atbildes.

NA mēra amata kandidāte Baiba Broka pauda, ka Vecrīgā būtu jāierobežo pārgalvīga velorikšu pārvietošanās gan pa ielām, gan, piemēram, pa Līvu laukumu, kas apdraud gājēju drošību.

Savukārt "Vienotības" Rīgas saraksta līdere Sarmīte Ēlerte aicinātu atļaut automašīnām pagriezienu pa labi pie luksofora sarkanās gaismas daudzos krustojumos, kuros tiks uzstādītas "zaļās bultas", savukārt aizliegtu pilsētas iestādēs, pieņemot darbā, pieprasīt krievu valodas zināšanas.

Broka un LZS Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze parūpētos, lai pašvaldība cilvēkiem sēdēt zālājos arī centra parkos. NA Rīgas mēra kandidāte uzskata, ka nebūtu aizliedzams apsēsties zālājā parka zonā, ja tiek nodrošināta tīrība, protams, respektējot stādījumus un puķu dobes."Saskaņas centrs" līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs sadarbībā ar CSDD sola meklēt risinājumus, lai sāktu iezīmēt veloceliņus uz  pilsētas ielām, kur to ļauj satiksmes drošība. Šogad sāksim ar trīs ielām pilsētas centrā - Elizabetes, Lāčplēša un Dzirnavu, nākamgad attiecīgi marķēsim arī galvenās ielas mikrorajonos.

"Kas attiecas uz vēlamiem ierobežojumiem, būtu nepieciešams normatīvajos aktos stingrāk vērsties pret tiem iedzīvotājiem, kas bezatbildīgi izturas pret dzīvniekiem. Gan tiem, kas pamet savu dzīvnieku, gan tiem, kas nevīžo savākt to, kas paliek pēc suņa pastaigas zālājā vai uz trotuāra," sola Ušakovs.

RP Rīgas mēra kandidāte Inga Antāne norāda, ka viena no problēmām, kas satrauc rīdziniekus un namu apsaimniekotājus, ir namu un žogu apzīmēšana, - grafiti un uzraksti. "Ir skaidrs, ka to nav iespējams pilnībā izskaust, bet sakārtot var. Ir pilsētas industriālās teritorijas, kurās mēs varam ļaut šiem cilvēkiem zīmēt, - izpaust savas emocijas un māksliniecisko garu. Tādējādi varam defektu pārvērst par efektu. Arī citu Eiropas pilsētu prakse liecina, ka ir pilsētas zonas, kuras ir atvērtas grafiti māksliniekiem," paudusi Antāne.

LZP Rīgas saraksta vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka Rīgā netiek būvēta plaša veloinfrastruktūra, aizbildinoties, ka normatīvie akti nepieļauj veidot velojoslas. Šī situācija tiks radikāli mainīta, tai skaitā – pārplānojot auto stāvvietas ielu malās – lai Rīga kļūtu par velosipēdistiem draudzīgu pilsētu. Tāpat Belēvičs rūpēšoties, lai ierobežotu pārtikas lielveikalu darbu svētdienās, tādējādi veicinot mazo veikalu un tirdziņu darbību, īpaši – zemnieku ekoloģiski audzētas pārtikas noietu.

"Patēriņa kultūra mainīsies par labu veselībai un saprātīgam pirkumu daudzumam. Kā blakusefekts – augs kultūras pasākumu apmeklētība, ģimenēm būs vairāk iespēju pavadīt laiku kvalitatīvi," viņš teica.

Arī, atbildot uz jautājumu "Kā jūs uzrunātu tos iedzīvotājus, kuri nolēmuši 1. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas ignorēt un neizmantot savas balsstiesības?", mēru kandidātu novēlējumi ir dažādi.

"Vienotības" saraksta līdere Sarmīte Ēlerte aicina – "Neizmet savu balsi miskastē!", savukārt LZS pirmais numurs Armands Krauze norāda – "Ignorējot vēlēšanas, Tu ignorē esošās nejēdzības un to netaisnīgumu, kura dēļ Tu ignorē vēlēšanas. Domā!"

LZP Rīgas mēra kandidāts Guntis Belēvičs norāda – svarīgi, lai rīdzinieki nobalsotu arī tad, ja kādam patīk cita krāsa, ne tikai zaļa.

"Krievvalodīgais vēlētājs ir disciplinēts un savu izvēli jau lielā mērā ir izdarījis. Savukārt latviešu vēlētājs ir pasīvāks un šī pasivitāte automātiski uzlabo "Saskaņas centra" pozīcijas," viņš klāstījis un norādījis – balsstiesības tiek izmantotas arī tad, ja uz vēlēšanām neaiziet un tādējādi tās atdod citiem.

RP Rīgas saraksta līdere Inga Antāne norādījusi – "Visiem, kuriem rūp Rīga, rūp darba vietas, rūp vietas bērnu dārzos, rūp izglītība un drošība, - ir jāiet un jābalso!"

NA Rīgas mēra kandidāte Baiba Broka norāda, ka Rīgas domes vēlēšanas nav mazāk svarīgs notikums par vairāk kā pirms gada notikušo referendumu cīņā par kā pirms gada bija cīņa par valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

"Toreiz mēs visi kopā nosargājām latviešu valodu. Tagad, Rīgas domes vēlēšanas, ir tas brīdis, kad mums ir jānāk un jābalso par politiskajām partijām, kas stingri iestājas par latviešu nacionālajām interesēm un Latvijas valsts pamatiem. Rīga ir latviešu nacionālās identitātes, kultūras un ekonomiskās atdzimšanas simbols," viņa izteikusies.

"Saskaņas centrs" līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs aicina visus aktīvi piedalīties vēlēšanās un "dot mums uzticības mandātu, lai varam turpināt visu pozitīvo, kas iepriekšējos četros gados paveikts Rīgā!"