Viņa norādīja, ka šis ir ar valdības rīkojumu iezīmētais prezidentūras finansējumus. 2013.gadā prezidentūrai plānots atvēlēt 8 miljonus latu, 2014.gadā - 26 miljonus latu, bet 2015.gadā - 37 miljonus latu.
Prezidentūras sekretariāta direktore Inga Skujiņa gan uzsver, ka tās ir tikai provizoriskās izmaksas, jo budžets joprojām ir plānošanas procesā. Turklāt patlaban sākts darbs pie atbalstītāju piesaistes, kas ļaušot iegūt papildu finansējumu īpaši prioritārajām jomām. Sekretariāts uzsver, ka kopējo izmaksu apzināšanā tas sadarbojas arī ar ES un citiem partneriem.
Sekretariāta mājaslapā norādīts, ka Latvijas prezidentūras un ar to saistītu pasākumu nodrošināšanai Latvijā un ārvalstīs iespējams pieteikties atbalstītājiem. Sniegtais atbalsts var būt bezmaksas preces vai pakalpojumi vai finanšu līdzekļi. Kā galvenās iespējamās atbalsta jomas sekretariāts pašlaik ir identificējis transporta pakalpojumus, ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistītos pakalpojumus un preces, ēdināšanas pakalpojumus, sabiedrības informēšanas pakalpojumus un kultūras programmas nodrošināšanu Latvijā un ārvalstīs.
Ieinteresētais atbalstītājs vēlmi sniegt atbalstu prezidentūrai var izteikt rakstveidā sekretariātam. Atbalstītāja atlasē tiks ievēroti vairāki kritēriji un ar atbalstītāju slēgts rakstveida līgums.
Jau ziņots, ka iepriekš sekretariāta direktore Skujiņa, runājot par Latvijas prezidentūras ES Padomē budžetu, norādīja 50 līdz 60 miljonus latu kā vēlamo summu, uz kuru Latvijai vajadzētu tikties. Summa bija aprēķināta, izvērtējot citu prezidentūru izmaksas.
Latvija 2015.gada pirmajā pusgadā pirmo reizi būs prezidējošā valsts ES Padomē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!