'De facto': 'Ātro kredītu' parādnieki prasa algu maksāt 'aploksnē'  (49)

Ražotnes vadītājs vēlējās palikt anonīms, bet viņa sniegtā informācija ir šokējoša – viņa darbinieki aizvien biežāk lūdz maksāt algu aploksnē, lai izvairītos no ātro kredītu parādu piedzīšanas. Tas iezīmē visai bīstamu tendenci.

Šāda situācija radusies tādēļ, ka tiesu izpildītāji savas vēstules sūta uzņēmuma vadībai, kam no strādājošā algas katru mēnesi jāatvelk noteikta summa. "de facto" min konkrētu piemēru: viens no darbiniekiem algā saņem 350 latus. Pēc nodokļu nomaksas un 30% pārskaitot tiesu izpildītājam, strādājošais savā kontā saņem vien 173 latus un 28 santīmus.

Visbiežāk darbinieks iesniedz atlūgumu. Taču šāds iznākums ir nelabvēlīgs reģiona uzņēmumam. Jaunus speciālistus laukos atrast ir grūti. Turklāt šis gadījums nav izņēmums. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka brīdī, "kad tiek saņemts mans rīkojums par ieturējuma izdarīšanu 30% apmērā pēc nodokļu nomaksas, cilvēki pēkšņi pārstāj strādāt. Viņiem tiek samazinātas algas, lai šādā veidā izvairītos no tiesu izpildītāju nolēmumu izpildes. Tā ir savā veidā arī tendence".

Turklāt Saeimā šobrīd atrodas grozījumi Civilprocesa likumā. Tie paredz, ka nākotnē tiesu izpildītājs vairs nevarēs piedzīt trešdaļu no parādnieka ikmēneša ienākumiem, ja tie ir minimālās algas apmērā. Darbiniekam "uz rokas" būs jāatstāj 200 latu. Šīs izmaiņas visticamāk vēl vairāk palielinās to parādnieku skaitu, no kuriem piedzīt naudu nebūs iespējams. Jau šobrīd 70% gadījumu parādu piedzīt neizdodas. Šīs lietas A. Spore dēvē par "bezcerīgām".

Daļa cilvēku cenšas izvairīties no savu parādu nomaksas arī gadījumos, kad summas nav mērāmas tūkstošos, bet ir vien pārsimts latu apmērā. Taču jāatceras - pat ja uz laiku no tiesu izpildītāju nagiem izdevies izkļūt, šiem lēmumiem nav noilguma. Pat pēc 20 gadiem var pieprasīt parādu atmaksāt.

Turklāt informāciju par nebanku kreditētāju klientiem apkopo arī privāts uzņēmums. Tā datus sākušas izmantot arī "ātro kredītu" kompānijas. Viens laikā neatdots aizņēmums var ietekmēt to, vai cilvēkam būs iespēja tādu saņemt atkārtoti. SIA "Creditinfo Latvija" vadītājs Armīns Kalniņš brīdina, ka "pieci gadi ir laiks, kurš tiek paredzēts, ka saglabāsies negatīvā informācija".

Tikmēr paši uzņēmumi var gavilēt. Agresīvā reklāma nesusi augļus. Pērn "ātrajos kredītos" izsniegti 115 miljoni latu. Tēlaini runājot – ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot no jaundzimušā un beidzot ar sirmgalvi, pērn aizņēmies 55 latus.

Tajā pašā laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā sūdzību skaits par "ātro kredītu" uzņēmumiem pieaudzis par trešdaļu. ,,Par "ātrajiem kredītiem" cilvēki bieži vien min augstās procentu likmes, ir pat cilvēki, kas raksta, ka man īstenībā nemaz nevajadzēja dot, jo man nav ienākumu, no kā atdot, ir arī situācijas, kad cilvēki saka, ka es pats neņēmu kredītu, ņēma cits, kas mūsu izpratnē ir diezgan nopietna problēma," sūdzību saturu atklāj Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Ja vēl nesen visbiežāk neapmierinātību pauda par banku pakalpojumiem, šī gada pirmajos mēnešos tām līdzās nostājušies nebanku kreditētāji. Visbiežāk pārmetumus saņem lielākais šīs nozares spēlētājs - AS "4finance", kurš pazīstams pēc zīmoliem "smscredit" un "vivus".