IZM darba grupa aicina skolās ieviest trīs sporta stundas nedēļā  (32)

Pamatnostādnēs kā prioritāte ir izvirzīts bērnu un jauniešu sports, un tika diskutēts, kā veicināt jauniešu lielāku fizisko aktivitāti un veselības stāvokļa uzlabošanos.

Viens no izskanējušajiem priekšlikumiem bija par sporta stundu skaita palielināšanu skolēniem, nosakot trīs obligātās sporta stundas nedēļā. Nozares pārstāvju vidū izskanēja arī arguments, ka šajās stundās nodarbināti tiek teju 100% bērnu, bet interešu izglītībā tas esot aptuveni 30%.

Arī Veselības ministrijas pārstāve pauda, ka ministrija uzskata par atbalstāmu trīs obligāto sporta stundu noteikšanu. Viņa arī minēja, ka skolu izvēlēs par stundu skaita palielinājumu liela loma esot iestādes vadītājam, jo lielākā daļa, visticamāk, uzskatīs par svarīgākiem tādus priekšmetus kā matemātika, ķīmija.

Ministrija gan neuzskata, ka sporta stundu skaita palielinājums ir vienīgais risinājums, jo apgrūtināti ir atrast arī iespējas šo skaitu palielināt. Tādēļ esot nepieciešams domāt arī par interešu izglītību sportā. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norāda, ka turpināsies diskusija un risinājuma meklēšana, jo jāspēj savienot visu intereses. "Mūsu ieskatā, nav vienīgais risinājums sporta stundu skaita palielinājums par vienu stundu. Nebūs tā burvju nūjiņa, kas atrisinās visas tās problēmas, kas mums ir saistībā ar bērnu un jauniešu fizisko veselību," sacīja Liepiņa.

Sanāksmes laikā Liepiņa arī pavaicāja, kurai stundai samazināt atvēlēto stundu skaitu, lai atrastu vietu sporta stundai. Taču konkrēti priekšlikumi samazinājumiem no klātesošajiem neizskanēja.

Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentu Raimonds Bergmanis izteica ierosināju pagarināt mācību gadu, jo tad arī pedagogiem un bērniem būšot vieglāk. Kā vēl viens no ierosinājumiem, kas izskanēja, bija par to, ka sportu varētu mācīt integrēti ar citiem priekšmetiem, iekļaujot fiziskās aktivitātes, piemēram, veselības mācības saturā.

Kopumā ministrija saņēmuši vairāk nekā 100 priekšlikumus pamatnostādņu saturiskai un redakcionālai uzlabošanai. Atbilstoši ministrijas pārstāvja sacītajam vēl gaidāma saskaņošana ar ministrijām. Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam projektu plānots skatīt 24.maija Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē.

Jau ziņots, šodienas sanāksmē tika izvērtēti un ar nevalstiskajām sporta organizācijām apspriesti IZM saņemtie atzinumi par šā gada 28.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam projektu.

Sanāksmē piedalījās Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam izstrādes darba grupas locekļi, kā arī to nevalstisko sporta organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kuri pēc projektu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē iesnieguši IZM atzinumus.

Atzinumu iesniegusi Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Basketbola savienība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Latvijas Alpīnistu savienība, Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība, Latvijas Skvoša federācija, Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija, Latvijas Peldēšanas federācija un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Jau vēstīts, ka Latvijā ir jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi vai divas nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm, - tāds ir IZM izvirzītais mērķis Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam projektā.

Lai to panāktu, jāveicina ikviena bērna un jaunieša iesaistīšanās sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņu veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai un vēlmēm.

Tāpat svarīgi esot veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos. IZM akcentē, ka īpaša uzmanība jāpievērš cilvēku ar invaliditāti iespējām nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, atbalstot labāko sportistu ar invaliditāti startus Paraolimpiskajās spēlēs, Nedzirdīgo spēlēs, Speciālās Olimpiādes spēlēs, kā arī pasaules un Eiropas čempionātos.

Kā svarīgs uzdevums pamatnostādnēs izvirzīta augsta līmeņa sportistu un nacionālo izlašu dalības sagatavošana startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citur.

Tāpat pamatnostādnes paredz sekmēt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu sporta finansēšanas sistēmas izveidi. Uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību.

Pamatnostādņu īstenošanai plānots piesaistīt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, privātos finanšu līdzekļus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošana 2013.gadā notiks piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Tikmēr pamatnostādnēs norādītais papildus nepieciešamā finansējuma apjoms noteikts indikatīvi, ņemot vērā darba grupas izteiktos priekšlikumus un iesniegtos papildu finansējuma aprēķinus pamatnostādņu īstenošanas periodam - astoņiem gadiem ar aprēķinu, ka papildu finansējums plānots, sākot ar 2014.gadu. Pamatnostādņu saskaņošanas gaitā papildu finansējuma nepieciešamība tiks samērota ar potenciāli pieejamo finansējumu.

Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai IZM nepieciešami šādi papildu budžeta līdzekļi: 2014.gadā - 8 325 386 lati, 2015.gadā - 24 131 274 lati, 2016.gadā - 32 330 945 lati, 2017.gadā - 27 146 455 lati, 2018.gadā - 23 722 548 lati, 2019.gadā - 23 864 436 lati un 2020.gadā - 24 060 645 lati.

Pamatnostādņu izstrādei IZM izveidoja starpinstitūciju darba grupu, iekļaujot tajā pārstāvjus no nevalstiskajām sporta organizācijām, pašvaldībām, nozaru ministrijām un citām sportā iesaistītajām organizācijām. Atbilstoši sporta politikas mērķgrupām darba grupas ietvaros tika izveidotas četras apakšgrupas - Bērni un jaunieši; Sports visiem; Augstu sasniegumu sports; Sportisti ar invaliditāti un Sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.