Latvijas nepilsoņu interese par naturalizēšanos vienmēr ir bijusi mazāka, nekā gaidīts, un patlaban vairs īsti nav zināmu paņēmienu, kā ieinteresēt nepilsoņus kļūt par pilsoņiem, intervijā aģentūrai LETA atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadītājs Igors Gorbunovs.
Viņš skaidro, ka nepilsoņu zemajai interesei par pilsonību varētu būt ļoti daudz iemeslu. Vienlaikus, lai gan nepilsonim nav nekāda īpaša izdevīguma kļūt par Latvijas pilsoni, daļa tāpat izvēlas naturalizēties. Agrāk daudzi naturalizējās tāpēc, ka gribēja kļūt par Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, bet tagad šis iemesls vairs nav tik svarīgs, liecina vairākos pētījumos apkopotie dati.
Gan 2011.gadā, gan 2012.gadā veiktajos pētījumos nepilsoņi un citu valstu valstspiederīgie kā galveno naturalizēšanās iemeslu ir norādījuši faktu, ka viņi dzīvo Latvijā. Savukārt, kā rāda 2012.gada pētījums, visi pārējie iespējamie iemesli pilsonības iegūšanai ir aptuveni vienlīdz svarīgi. Pēdējā laikā vairāk cilvēku atzīst, ka vēlas naturalizēties, jo Latvijas pilsonība būs ļoti svarīga viņu bērniem. Agrāk šis iemesls nebija tik populārs, klāsta Gorbunovs.
Arvien lielākai daļai pilsonības pretendentu svarīgas kļūst arī balsstiesības. Turpretim krasi samazinās to nepilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo īpatsvars, kuri naturalizējas, lai kļūtu par ES pilsoņiem. "No pieredzes gan varu teikt, ka viena daļa tomēr vēlas iegūt Latvijas pilsonību tieši tāpēc, lai varētu braukt uz Vāciju un Angliju strādāt, jo nepilsoņiem tur nav tik izdevīgi nosacījumi," komentē Gorbunovs.
Viņš stāsta, ka jauniešiem interese par naturalizēšanos vienmēr bijusi lielāka nekā pārējām vecuma grupām. Tomēr, lai arī pilsonības pretendentu vidū visvairāk ir cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, pēdējos divos gados viņu skaitam bijusi tendence samazināties. PMLP NP vadītājs domā, ka šeit būtiska nozīme ir patriotiskajai audzināšanai skolā.
"Viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ir tas, ka Latvijā nav neviena, kurš atbildētu par sabiedrības saliedētību, integrāciju. Agrāk bija īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, arī NP bija kā atsevišķa valsts iestāde, kurai viena no funkcijām bija integrācijas jautājumi, bet nu vairs nekā no tā visa nav. Integrācijas funkcija tiek mētāta no ministrijas uz ministriju. Tagad tā ir Kultūras ministrijas pārziņā, kas pati atzīst, ka kapacitāte ir par vāju," nobažījies Gorbunovs.
Viņš uzskata, ka "ir jārada sistēma, kurā tam visam ir kodols un katra ministrija zina savu darbības lauciņu". Piemēram, Somijā iebraucējam uzreiz viss esot skaidrs - viņš zina, kur meklēt darba iespējas, kur interesēties par valodas apmācību, bet valsts struktūras zina, kā viņam var palīdzēt, jo katrai iestādei ir savs darbības lauciņš, salīdzina NP vadītājs.
Gorbunovs domā, ka, lai integrētos, sabiedrībai, pirmkārt, ir vajadzīga labklājība. Tas arī būtu viens no veidiem, kā Latvijas pilsoņa statusam piešķirt lielāku svarīgumu. "Ja tu zināsi, ka, godīgi strādājot un maksājot nodokļus, vari no valsts saņemt pretī sociālās garantijas, pabalstus un pensiju, tad tas viss motivēs. Un ne tikai. Pat Latvijas hokejistu uzvara pasaules čempionātā vienai daļai varētu būt pozitīvs stimuls," pārliecināts NP vadītājs.
Pēc viņa domām, vajag panākt, lai Latvijas iedzīvotājs vairāk pārdzīvo par savu valsti - vienalga, sportā vai ekonomikā. "Ir sajūta, ka lielai daļai sabiedrības ir vienaldzīga attieksme pret Latvijā notiekošo. Nav ne pietiekamas atklātības, ne skaidrības, lai cilvēki uzticētos šai valstij."