Daudzi politiķi atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju  (58)

Politiķiem ir dažādi viedokļi, kāpēc tā ir noticis, taču neviens no politiskajiem spēkiem tuvākajā laikā neplāno šādu iniciatīvu iesniegt parlamentā atkāroti, izņemot Reformu partiju (RP), kas šādu soli varētu spert rudenī, ja saņems koalīcijas partneru atbalstu.

Starp valdošās koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par tautas vēlēto prezidentu - "Vienotība" un pie frakcijām nepiederošie deputāti šādu ieceri neatbalsta, savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un RP to vērtē pozitīvi. "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis partijas pozīciju skaidro ar to, ka pašreizējie piedāvājumi paredz risku sagraut demokrātiju, nevis to uzlabot. Trīs varas atzari - Valsts prezidents, Saeima un valdība - savā starpā ir ļoti izsvērti. "Satversmes tēvi ir pietiekami labi pārdomājuši šo jautājumu," uzskata Zaķis.

Saglabājot pašreizējās pilnvaras un pieļaujot iespēju, ka prezidents tiek ievēlēts ar salīdzinoši nelielu sabiedrības atbalstu, var novest drīzāk pie saasinājumiem, nevis stabilitātes, uzskata Zaķis. Tomēr pieskaroties jautājumam par izmaiņām, Zaķis pieļauj, ka varētu būt diskusija, ka parlaments ievēlē prezidentu ar divām trešdaļām balsu, nevis vismaz 51 balsi, kā tas ir patlaban. Arī pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins pauž līdzīgu viedokli, jo, pēc viņa domām, prezidenta pašreizējais ievēlēšanas modelis ir uzskatāms par labu.

Tikmēr RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters norāda, ka RP nav atteikusies no idejas, ka prezidents jāievēl tautai, taču konsultācijas koalīcijā demonstrē, ka "Vienotība" šim jautājumam pieiet ļoti saasināti un uz priekšu tā īstenošanā nav tikts.

RP gan gatavojas rudenī turpināt šo jautājumu aktualizēt, taču tik būtiskas likuma izmaiņas politiskais spēks nevēlas panākt ar opozīcijas balsīm. Uz atbalstu jautājuma tālākai virzībai RP var cerēt arī no nacionālās apvienības, jo, pēc VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara domām, "agri vai vēlu Latvijā pie tā nonāksim". Dzintars arī atgādina, ka daudzās kombinācijās šāds piedāvājums jau ticis iesniegts parlamentā, bet partiju viedokļi bija atšķirīgi. Vienlaikus politiķis uzsver, ka partiju viedokļi mēdz koriģēties pēc dažādiem notikumiem sabiedrības dzīvē. Deputāts uzsver, ka sabiedrībā šādai iecerei vienmēr būs atbalsts un, kaut kādiem notikumiem sakrītot, arī politiķu interese risināt šo jautājumu varētu būt saskaņota.

Opozīcijai arī nav vienotas nostājas par to, vai ļaut iedzīvotājiem vēlēt prezidentu. Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins uzsver, ka SC atbalsta ieceri par tautas vēlēto prezidentu, jo, pēc viņa domām, "tauta ir gudrāka par likumdevējiem šajā aspektā un ievēlēs vispārējās vēlēšanās to cilvēku, kuram tiešām uzticas, nevis to personu, kas izvēlēta kaut kur kuluāros vai zooloģiskajā dārzā".

Agešins arī atgādināja, ka iepriekš SC iesnieguši vairākus likumprojektus par tautas vēlēto prezidentu, kas tika noraidīti. Tāpēc tuvākajā laikā neplāno Saeimā iesniegt šo iniciatīvu atkārtoti, jo neesot gatavi rakstīt likumprojektus "miskastei".

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šajā jautājumā nonākusi duālā situācijā, jo pēc ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa skaidrojuma sanāk, ka ZZS sastāvā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atbalsta tautas vēlēta valsts prezidenta institūcijas izveidi, bet Latvijas Zaļā partija ir pret šo ideju. Līdz ar to LZS būtu neefektīvi censties panākt likuma maiņu, jo pašlaik parlamentā nav redzama politiskā griba mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību.