Dzemdību nams: satraucoši, šogad mātes pameta divus bērnus, no deviņiem grib atteikties  (36)

RDzN dati liecina, ka pērn visa gada laikā slimnīcas nodaļās, mātēm bez dokumentiem pametot slimnīcu, atstāti trīs jaundzimušie, savukārt mātes nevēlējās audzināt 13 bērnus, slimnīcā parakstot dokumentus par atteikumu.

"Šogad atteicās arī no diviem dvīņu pāriem," sacīja Rezeberga.

Nekonkretizējot, viņa piebilst, ka mēdz gadīties, ka mātes nevēlas uzņemties sava bērna aprūpi un atstāj viņu slimnīcā, jo viņas ir narkotiku lietotājas vai HIV pozitīvas. Vairākumā gadījumu tās ir sociālā riska ģimeņu mātes.

Daļai māšu jau atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības uz citiem viņu bērniem.

Ar mātēm, kuras nevēlas audzināt savus bērnus, pirms slimnīcas pamešanas runā slimnīcas sociālais darbinieks, kurš informē par pieejamo palīdzību.

"Nevēlamas grūtniecības, sociālekonomiskā situācija," biežāk pieminētus iemeslus minēja RDzN galvenā ārste. Nereti tās ir vai nu ļoti jaunas mātes vai arī vecāka gadagājuma sievietes.

Retākos gadījumos, kad mātes vēlas atteikties no bērna aprūpes, galvenais iemesls ir iedzimtas bērna veselības problēmas. Reizēm tās pat nav ļoti smagas.

"Atsakās, jo vecāki nespējot pieņemt, ka viņiem varētu piedzimt bērns ar kādām īpašām vajadzībām," skaidroja Rezeberga.

Mātēm, kas nevēlas uzņemties rūpes par sava bērna aprūpi, sešas nedēļas pēc dzemdībām bāriņtiesā ir iespēja dot piekrišanu bērna adopcijai.

Mātes, kas slimnīcu pametušas slepus, atstājot jaundzimušos, slimnīcā parasti ierodas jau ar kontrakcijām. Viņas neuzrāda dokumentus iestājoties un nereti jau dažas stundas pēc dzemdībām slimnīcu pamet, atstājot mazuli un iemeslus neskaidrojot.

Tieslietu ministrijas apkopotie dati vēsta, ka 2012.gadā mātes pametušas 16 bērnus, 2011.gadā –18, 2010.gadā – 27 bērnus, 2009.gadā – 16 bērnus, savukārt 2008.gadā - septiņus, ministrijā uzzināja aģentūra BNS. Viņi ir tā sauktie atradeņi.

Šo bērnu vidū ir arī glābējsilītēs atstātie bērni, kā arī dzemdību nodaļās vai citviet pamestie zīdaiņi.

Valsts bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa aģentūrai BNS sacīja, ka grūti komentēt šāgada datus, jo tie skar vien četrus mēnešus.

"Jāsaka, ka diemžēl visos laikos sievietes ir atstājušas bērnus, uzskatot, ka cita ģimene rūpēsies par bērnu labāk, vai arī, ja sievietēm ir kādas veselības problēmas," sacīja Rieksta-Riekstiņa.

Viņa arī norādīja, ka, ja māte nevēlas uzņemties sava bērna aprūpi un atstāj viņu slimnīcā, viņa var sešas nedēļas vēl pārdomāt, vai pieņēmusi pareizo lēmumu. Līdz ar to būtiski ir saņemt informāciju par iespējām saņemt palīdzību no valsts.

Par salīdzinoši lielo atradeņu skaitu 2010.gadā Rieksta-Riekstiņa skaidroja, ka te gan iemesli visticamāk bija tieši saistīti ar krīzi – sievietes jutās nedrošas, baidījās, ka nevarēs par bērnu parūpēties.

2009.gada septembrī tika atklāta pirmā glābējsilīte Rīgā Bērnu slimnīcā, pēc tam glābējsilītes izveidotas vēl arī citās slimnīcās, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā. Iecerēta arī Valmierā, to atklās šogad. Nākamgad būs Jelgavā. Kopumā glābējsilītēs šo gadu laikā atstāti 24 bērni. No tiem 18 - Bērnu slimnīcā. Šogad kopumā glābjēsilītēs ievietoti trīs bērni.