Dimants to teica, lūgts sīkāk komentēt teikto mediju ekspertes un Rīgas Stradiņa universitātes mācību spēka Andas Rožukalnes grāmatas par Latvijas mediju īpašniekiem prezentācijā.
Piebiedrojoties daudziem apsveikuma uzrunu teicējiem, Dimants sacīja, ka patlaban visi nodokļu maksātāji ir savā veidā sabiedrisko mediju īpašnieki, bet, veidojot stipru, vienotu sabiedrisko mediju, iedzīvotāji varēšot par to būt lepni un labprāt maksāt īpašu mediju nodevu.
Dimants uzsvēra, ka nekas par nodevas ieviešanas brīdi vai apjomu vēl nav nolemts, un viņa teiktais bijis domāts, lai auditoriju "izprovocētu" pozitīvā nozīmē un atgādinātu, cik svarīgs ir darbs veidot vienoto mediju par kaut ko kvalitatīvu.
Par vienotā sabiedriskā medija nodevu runāts jau agrāk, un janvārī NEPLP pat izplatīja paziņojumu, noliedzot publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus "par tūlītēju biedējoša apjoma sabiedrības līdzmaksājuma ieviešanu" par sabiedrisko mediju.
Tāpat kā paziņojumā janvāra beigās, Dimants "Nozare.lv" skaidroja, ka 2016.gads varētu, agrākais, būt laiks, kad par sabiedriskā medija nodevu vispār sākt diskusiju.
Dimants atturējās minēt jebkādus skaitļus. Vēl janvārī viņš atsaucās uz medija nodevas iespējamo apjomu (trīs lati mēnesī par trim mediju veidiem - radio, televīziju un šo mediju saturu internetā) kā provizorisku aplēsi, kas var samazināties atkarībā no turpmākās diskusijas un medija darbības.
Dimants janvārī uzsvēra, ka jebkurā variantā no medija nodevas būtu atbrīvotas sociāli mazaizsargātās sabiedrības grupas (pensionāri un jaunieši), kā arī ir apsverama nodevas progresivitāte atkarībā no katra ekonomiski aktīvā iedzīvotāja ieņēmumiem un kāda nodokļa samazināšana.
Jau ziņots, ka vairākās Eiropas valstīs, tostarp Zviedrijā un Somijā, sabiedriskos medijus finansē no licenču nodevām un citiem maksājumiem, kas tiek vākti un tērēti neatkarīgi no attiecīgo valstu budžetiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!