Jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku, norāda laikraksts.
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja "Cemex" krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma - sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā.
Taču plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts. Inčukalna gudrona ķīmiskais sastāvs atšķiroties no tā, ar ko vides sanācijas projektos citviet Eiropā pieradusi strādāt vācu kompānija MUEG. Tā projektā ir apakšuzņēmējs, kas pieaicināts, jo ģenerāluzņēmējam Skonto būvei nebija attiecīgas pieredzes. Taču, kā izrādās, pieredzes pietrūcis arī vāciešiem, vai otra versija - Latvijas gudronam veiktās ķīmiskās analīzes nebija pietiekami precīzas, norāda laikraksts.
Tagad, lai nodrošinātu "Cemex" prasības kurināmajam, uzņēmēji grib mainīt tehnoloģiju, kā arī tērēt vēl vairāk naudas un vēl vairāk laika, kas galu galā var novest pie projekta pārtraukšanas.
Jau ziņots, ka līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts 2010. gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto Būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
