Latvijas Pensionāru federāciju atkal saniknojuši labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) izteikumi. Šoreiz sašutumu izsaucis viņas teiktais par to, ka metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" (LM) nedienas un sliktākais scenārijs var apturēt arī rudenī plānoto pensiju indeksāciju.
Ministre trešdien Latvijas Radio uzsvēra, ka patlaban sociālais budžets uzrāda stabilizēšanās pazīmes un ar "100% pārliecību var teikt, ka indeksācija ir iespējama," tomēr lielais jautājums esot situācija LM un, ja tā akcionāri "palaidīs uzņēmumu pa vējam", tad valdībai iestāšoties saistības, kas ietekmē arī valsts budžetu. Saistībām un izdevumiem pieaugot, apdraudēta varētu būt arī pensiju indeksācija.
"Tas ir dziļi nožēlojami, ka ministre kaut ko tādu var atļauties paziņot. Tas pierāda ministres nekompetenci, jo atlaišanas gadījumā bezdarbnieku pabalsti "Liepājas metalurgā" strādājošajiem ap 2000 cilvēku nav salīdzināmi ar summām pensiju indeksācijai," portālam "Delfi" sašutumu pauda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
"Latvijā pirmo reizi ir labklājības ministre, kura labklājības celšanas vietā meklē visus iespējamos iemeslus, lai ar to nenodarbotos," norādīja Siliņš.
LPF vērsīšoties Saeimā un valdībā, lai pensiju indeksācijas plāni netiktu grozīti, sacīja Siliņš.
LPF gan ar Viņķeli neplāno tikties, lai aizstāvētu pensionāru viedokli par pensiju indeksāciju.
Jau pērn pensionāru federāciju bija saniknojuši Viņķeles izteikumi par padomju laikā uzkrāto darba stāžu un iespējām palielināt zemās pensijas. LPF pat pieprasīja ministres demisiju. Viņķele pensionāriem tolaik atvainojās.
Jau ziņots, ka katram no konfliktējošiem LM lielākajiem akcionāriem līdz šī gada 31. maijam ir jāpārdod LM kreditoru klubam savas akcijas par vienu latu vai arī katram jāiegulda uzņēmumā desmit miljonus latu - šādu prasību pagājušajā nedēļā izvirzīja kreditoru klubs, otrdien informēja LM sarunām ar kreditoriem pieaicinātā finanšu konsultanta "Prudentia" vecākais partneris Kārlis Krastiņš.
Kreditoru klubs arī ir gatavs restrukturizēt LM saistības, tās daļēji kapitalizējot - pārvēršot akcijās, kas būtu kreditoru kluba īpašums. Saistību kapitalizācijas rezultātā kreditori iegūtu uzņēmuma akcijas, kuru vērtība būtu vienāda ar LM parāda apjomu. Tādējādi arī tiktu stiprināta uzņēmuma kapitāla bāze.
Tāpat kreditori ir gatavi ieguldīt uzņēmumā nepieciešamos apgrozāmus līdzekļus, pastāstīja Krastiņš.
Jau ziņots, ka uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans jau ilgstoši konfliktē ar pārējiem "Liepājas metalurga" akcionāriem un ir vienīgais, kurš absolūti noraidījis kreditoru kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia Advisors" piedāvājumu pārdot uzņēmuma akcijas par 1 latu.
Savukārt pārējie divi uzņēmuma lielākie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pauduši "konceptuālu" piekrišanu piedāvājumam nodot sev piederošās uzņēmuma akcijas kreditoriem.
Uzņēmums ir nonācis grūtībās un nespēj pildīt visas savas saistības, tas apturējis ražošanu un atlaidis vairākus darbiniekus. Valsts kasei arī nācās samaksāt kārtējā valsts galvotā kredīta pamatsummu.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
