Tiesībsargs Juris Jansons lūdzis Aizkraukles rajona prokuratūru izvērtēt iespējamo valsts amatpersonas - Jaunjelgavas vidusskolas direktores Laumas Mīlīgas – bezdarbību, kuras vadītās skolas tualetē kāds 5.klases skolnieks smagi piekāvis pirmklasnieku, liecina Tiesībsarga biroja interneta mājas lapā pieejamā informācija.
Jansons lūdzis izvērtēt, vai Mīlīgas rīcībā, nenodrošinot bērna tiesības uz drošību izglītības iestādē un nekavējoties neziņojot tiesībsargājošām iestādēm par notikušo, nav saskatāmas valsts amatpersonas bezdarbības pazīmes - valsts amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums.
Tāpat prasīts pārbaudīt, vai Valsts policija, izmeklējot šo nodarījumu, ir ievērojusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu saistīto lietu ārpuskārtas izskatīšanu, kā arī sniegt Jansonam informāciju, vai procesa virzītājs ir nosūtījis materiālus resoriskai pārbaudei jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.
Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta par bērna tiesību uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē pārkāpumu Jaunjelgavas vidusskolā. Pārbaudes lietas mērķis ir izvērtēt valstī izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbības efektivitāti un atklāt iespējamus trūkumus tiesību aktos vai to piemērošanā, atzīmē birojā.
Pats incidents Jaunjelgavas vidusskolā noticis 22.aprīlī. Jaunjelgavas vidusskolai aizrādījumu par novēlotu rīcību jau izteikusi arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), vēsta aģentūra LETA.
Kā šonedēļ vēstīja TV3 raidījums "Bez tabu", pirms aptuveni mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds 11 gadus vecs piektklasnieks skolas tualetē nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku. Mazais skolēns turēts aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi.
Piekautais puisēns ārstējoties mājās. Raidījums vēsta, ka speciālistiem bažas par vardarbību šajā skolā bijušas jau iepriekš. Tāpat izteiktas aizdomas par to, ka vainīgā zēna tēvam ir draudzīgas attiecības ar vietējās policijas vadību.
Agresīvais skolnieks turpinot apmeklēt Jaunjelgavas vidusskolu un viņam norīkots atsevišķs skolotājs. Citu skolēnu vecāki gan esot nobažījušies par savu bērnu drošību. Bērni baidoties iet uz tualeti, ziņoja "Bez tabu".
Tikmēr piektdien satraukumu par notikušo pauda arī bērnu vecāki un „Latvijas Vecāku foruma" dalīborganizācijas - biedrība „Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" un biedrība „Vecāki par izglītību" - atklātā vēstulē vērsās gan pie tiesībsarga Jansona gan vairākām ministrijām - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas - aicinot izvērtēt un rīkoties saistībā ar neseno vardarbības gadījumu Jaunjelgavas vidusskolā.
Vecāki vēstulē norāda, ka "skola ilgstoši piecieš atsevišķu skolēnu agresiju un vardarbību un neīsteno preventīvus pasākumus tās novēršanai, pakļaujas vecāku spiedienam veikt izmeklēšanu pašiem, nevis informē tiesībsargājošās institūcijas, un neizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, kad bērnam nodarīti nopietni miesas bojājumi. Kad mēnesi pēc notikušā mediju uzmanības un sabiedrības līdzdalības rezultātā ģimene nonākusi palīdzošo organizāciju uzmanības lokā, tai tiek draudēts par neslavas celšanu".
Tāpat vecāku vēstulē norādīts, ka konkrētais notikums nav izņēmuma gadījums, jo Pasaules Veselības organizācijas 2012.gadā publiskotais pētījumus par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs atklāj, ka Latvijas skolās ir vieni augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem. To apliecina arī tiesībsarga 2009.gada pētījums "Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās", kas atklājis dramatisku ainu.
Vecāki norāda, ka no preses iespējams uzzināt vien par dažiem nežēlīgākajiem notikumiem - kā šo gadījumu Jaunjelgavā, salīdzinoši nesen arī Ozolnieku vidusskolā. Vecāki stāstījuši arī par citiem gadījumiem, kad skolas mēģinājušas slēpt notiekošo un kad vardarbība tikusi ignorēta.
Pēdējo gadu laikā līdz ar citām vecāku organizācijām esam atkārtoti vērsuši IZM uzmanību, ka nepieciešams īstenot sistemātiskus risinājumus, lai nodrošinātu bērnu drošību skolā. 2012.gada novembrī sadarbībā ar Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju organizējām konferenci, lai apzinātu problēmas un pieejamos risinājumus Latvijā, kā arī labo praksi valstīs, kurās vardarbība skolā ir reta parādībā