Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks skaidrojis, ka zēns "nedzīvo mūsu novadā un būtu labāk, ja viņš mācītos savas dzīvesvietas teritorijā esošajā skolā - tur ar viņu varēs strādāt bāriņtiesa un sociālais dienests". Vietvaldis uzsvēris, ka pašvaldība ir tiesīga šādu lēmumu pieņemt arī pirms policijas izmeklēšanas beigā, ņemot arī vērā, ka tas ļautu pasargāt skolas audzēkņus un personālu no morāla un fiziska apdraudējuma.
"Mēs uzticamies skolas rīcībā esošajai informācijai. Tās pietiek, lai dome savas kompetences ietvaros pieņemtu šādu lēmumu," laikrakstam paudis Lībeks.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga, kura ir arī vietējās domes deputāte, lēmumu par izslēgšanu neatbalstīšot, jo secinājusi, ka tas nebūtu likumīgs.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča atzinusi, ka šāda pašvaldības rīcība būtu prettiesiska.
"Šajā gadījumā izslēgt bērnu no skolas liedz gan Satversme, gan Izglītības likums, jo pamatizglītība valstī ir obligāta," sacīja Juhņēviča. Tā vietā, lai zēnu izslēgtu no skolas, esot jāpiedāvā alternatīva apmācības forma. Juhņēviča šādā gadījumā iesaka izmantot citus pašvaldības rīcībā esošus līdzekļus - ja vecāki atsakās sadarboties, vietējā vara var piemērot administratīvo sodu vai piesaistīt bāriņtiesu.
Skolas direktore gan kritizē šādu risinājumu.
"Lai noteiktu, piemēram, mājmācību, jāievēro stingras prasības. Bērnam konstatētā hiperaktivitāte nav pietiekams pamats, turklāt jāsaņem vecāku piekrišana, bet līdzšinējā sadarbības pieredze rāda, ka uz to varam necerēt," sacīja Mīlīga.
Tikmēr pirmklasnieka piekaušanā vainotā zēna māte "Dienai" teikusi, ka konsultējusies ar speciālistiem un zina savas tiesības. "Mums nav jāmaina skola tikai tāpēc, ka tur nepieņem hiperaktīvus bērnus," uzsver māte. Arī puika teicis, ka mācību iestādi mainīt negrib, jo esošajā esot daudz draugu un tāpēc viņš piecieš viņu uzraugošās skolotājas klātbūtni atsevišķās mācību stundās.
Mīlīga gan uzskata, ka pēc notikušā zēnam būtu psiholoģiski grūti atgriezties skolā, turklāt arī viņa klasesbiedri uzrakstījuši iesniegumu, ka vairs negrib kopā ar viņu mācīties.
Jau vēstīts, ka nesen plašu publicitāti guvušajā gadījumā, kad Jaunjelgavā par pirmklasnieka piekaušanu vaino kādu piektās klases audzēkni, skola par notikušo nekavējoties ziņojusi policijai, pirmdien pastāstīja VP Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Andris Zellis.
Tomēr kopumā izglītības iestādes visā Latvijā bieži vien izvēlas noklusēt skolēnu savstarpējās vardarbības gadījumus un neziņot par tiem pašvaldībai un policijai, atzina Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
