Rubiks: par lielākiem tiešmaksājumiem vēl pāragri priecāties  (50)

"Tiešmaksājumu apspriešana ir ļoti smags jautājums, un ir stipri par agru priecāties, ka šie maksājumi būs tādi, kādi tie solīti. Vērojot sarunas starp Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvjiem, ir skaidrs, ka no nākamā budžeta būs "jāgriež" miljardi. Priekšlikumus par tiešmaksājumu palielināšanu iebalsojis parlaments, bet, kā uz to skatīsies EK, vēl ir ļoti liels jautājums," sacīja Rubiks.

Viņš arī atzina, ka tiešmaksājumi būs lielāki, nekā līdz šim saņemtie, jo tie "nav taisnīgi, bet, vai tie būs tādi, kā solīts, ļoti grūti pateikt".

Tāpat Rubiks norādīja, ka Zemkopības ministrijai būtu jāpārskata līdzšinējā ES un valsts atbalsta piešķiršanas politika.

"Tagad naudu sadala 10-12 lielajām saimniecībām, bet mazajiem - nekā. Tādā veidā nekur tālu netiksim, jo Latvijā ir tūkstošiem mazo saimniecību, kurām vajag atbalstu, bet kuras "neskaitās" ražojošās, tādēļ paliek tukšā. Patlaban ir jaunā plānošanas budžeta apspriešana, un ministrijas izšķiršanās ir tā, kā Eiropas piešķirto naudu sadalīt. Pēc tās tiecas visi, bet tā jāsadala godīgi," sacīja EP deputāts.

Kā ziņots, kopš aprīļa vidus Briselē notiek sarunas par kopējās lauksaimniecības politikas reformas galīgo versiju. Pēc vienošanās panākšanas sekos balsojums EP plenārsēdē, tādējādi noslēdzoties darbam pie kopējās lauksaimniecības politikas reformas.

Latvijai šīs sarunas ir ļoti svarīgas, jo katra no institūcijām piedāvā atšķirīgu līdzekļu lielumu Latvijas zemnieku tiešmaksājumiem. Komisijas piedāvājums nosaka, ka septiņos gados zemnieki tiešmaksājumos saņemtu ap 1,4 miljardiem eiro (0,98 miljardiem latu), ES Padome - ap 1,7 miljardiem eiro (1,19 miljardiem latu), bet EP - ap 1,9 miljardiem eiro (1,34 miljardiem latu). Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.