Bijušās IZM valsts sekretāres Jarinovskas vadības līguma laušanu atzīst par nelikumīgu  (9)

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka 2006.gada 3.februārī starp izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un Jarinovsku noslēgtais vadības līgums, ar kuru uz pusi tika samazināts viņas atalgojums, tika izpildīts nepareizi, atzīstot, ka tika pārkāptas Jarinovskas Satversmē noteiktās cilvēktiesības. Jarinovska iepriekš norādīja, ka tobrīd viņas noslēgtais vadības līgums bija vismazākais valsts sekretāru vidū.

Tiesa arī uzlika pienākumu valstij izmaksāt Jarinovskai noteikto atlīdzību par laika periodu no 2006.gada 28.augusta līdz 2006.gada 10.oktobrim, no 2006.gada 20.oktobra līdz 2006.gada 30.oktobrim un no 2006.gada 7.novembra līdz 2006.gada 13.novembrim. Atlīdzības summa nav zināma.

Kā paskaidroja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts 24.maijā bija atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību pēc IZM kasācijas sūdzību, līdz ar to spēkā jāstājas apgabaltiesas pērnā gada 18.septembra spriedumam. Savukārt Jarinovska pastāstīja, ka "patiess kauns, ka mūsu valstī vēl 21.gadsimtā mēģināja bīdīt cariskās patvaldības plānprātīgās idejas par lojalitāti personiski ministram kā dzimtmuižniekam".

Senāts savā lēmumā ir norādījis - lietā ir konstatēts, ka [bijušās] ministres rīcībai, izbeidzot vadības līgumu ar pieteicēju, trūkst pamatojuma. Iestāde šos trūkumus nav spējusi novērst līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai apelācijas instancē. Šo faktu atzīst arī pati iestāde, kasācijas sūdzībā norādot, ka ministrija nevar iesniegt tiesā dokumentus vai pamatojumu ministres rīcībai sakarā ar vadības līguma izbeigšanu.

Tāpat Senāts atzina, ka izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, jo tā nav saistīta ar nozīmīgiem tiesību problēmjautājumiem.

Administratīvā apgabaltiesa līdz 3.septembrim atlika Jarinovskas pieteikuma izskatīšanu par kompensācijas atlīdzināšanu no ministrijas saistībā ar savulaik pret viņu rosinātajām disciplinārlietām. Jau ziņots, ka Jarinovskas un IZM strīdi turpinās gadiem. Kā paskaidroja Jarinovska, šī lieta ir ierosināta saistībā ar atlīdzības apmēru, ko Jarinovska vēlas piedzīt no ministrijas saistībā ar nepamatoti ierosinātajām disciplinārlietām, ko 2006.gadā rosināja bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS).

Vēlāk par nelikumīgām tās atzina arī Valsts civildienesta pārvalde (VCP).

Jarinovska uzskata, ka nu jau bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlējās turpināt tiesvedību, negribot atmaksāt kompensāciju vai noslēgt mierizlīgumu, kaut arī fakts par ministrijas nelikumīgo darbību ir apstiprināts.

"Valsts ir atzinusi, ka ir rīkojusies prettiesiski, bet par kompensācijas apmēru ministrija neko nevēlas dzirdēt, līdz ar to tiesai ir jānodarbojas ar šo lietu," secināja bijusī valsts sekretāre.

Kā liecina ziņas arhīvā, vienu disciplinārlietu pret Jarinovsku Rivža ierosināja par pilnvaru pārsniegšanu, savukārt otra lieta tika ierosināta par nepiedienīgu izturēšanos ārpus valsts civildienesta vai sava amata cieņai un uzticībai nepiemērotu izturēšanos atklātībā, sniedzot intervijas masu medijiem un paužot, pēc Rivžas ieskatiem, patiesībai neatbilstošu, apmelojušu un diskreditējošu informāciju par toreizējo IZM valsts sekretāra vietnieku Eiropas lietu un vispārējos jautājumos Andreju Cini.

Abas disciplinārlietas VCP atzina par prettiesiskām. Kā norādīja Jarinovska, ar Rivžu pirms pāris gadiem tika noslēgts mierizlīgums, tāpēc pašlaik tiesvedība turpinās tikai ar valsti.